Literâri muzikâla pçcpusdiena “Kas gan ir dvçsele?”
17.03.2020
SARÎKOJUMS IR PÂRCELTS UZ NENOTEIKTU LAIKU
Rîgas Latvieðu biedrîbas Literatûras komisija ielûdz uz Literâri muzikâlu pçcpusdienu “Kas gan ir dvçsele?” 2020. gada 17. martâ plkst. 18.00 Rîgas Latvieðu biedrîbas Lîgo zâlç.
Sarîkojumu atklâs RLB priekðsçdçtâja Gunta Gailîða uzruna.
Priekðlasîjumos piedalâs Raiòa un Aspazijas pçtniece Gaida Jablovska “Aspazija un viòas darbîba Rîgas Latvieðu biedrîbâ” un Latvijas Kultûras akadçmijas profesors Jânis Siliòð “Aspazija un Dailes teâtris”. Raiòa un Aspazijas vçstules un dzeju runâs aktieri Anita Grûbe un Pçteris Vilkaste. Sarîkojumu kuplinâs muzikâls sveiciens no Jâzepa Mediòa Rîgas Mûzikas vidusskolas audzçkòiem.
Martu Aspazija saukusi par savu mçnesi, jo 16. datumâ ir viòas dzimðanas diena. Daþkârt vçstures dokumentos viòa min arî 17. martu. 1928. gada martâ, atzîmçjot dzejniece dzimðanas dienu, pie viòas mâjâ Baznîcas ielâ 30, Rîgâ ierodas laikraksta “Pçdçjâ Brîdî” korespondents. Aspazija atzîmç, ka ir pateicîga dzimtenei par to atzinîbu, ko tâ viòai izrâdîjusi - un saka: „…Es arî neskaitu ne par kâdu kaunu, ka man piespriests Triju zvaigþòu ordenis. To ar lepnumu esmu nesusi lîdz ðim un nesîðu arî turpmâk. Savu tautu dziïi mîlu…”
Dzejnieces, dramaturìes, tulkotâjas un sabiedriskâs darbinieces Aspazijas (dzim. Johanna Emîlija Lizete Rozenberga; 1865–1943) dzimtâ vieta ir Zemgales lîdzenumâ, Zaïenieku pagasta “Daukðu” mâjâs. Talantîga. Spilgta un daudzðíautòaina personîba. Brîþiem leìendâm apvîts un neizpçtîs ir viòas dzîvesstâsts. No 1893. gada rudens Aspazija strâdâ algotu darbu Rîgas Latvieðu biedrîbâ. Viòa ir dramaturìe. Notiek Aspazijas lugu “Vaidelote” un “Zaudçtâs tiesîbas” pirmizrâdes. LU Akadçmiskâs bibliotçkas Misiòa bibliotçkâ glabâjas RLB Teâtra komisijas protokolu un kases grâmatas, kas atklâj mums mazâk zinâmus faktus par ðo laika posmu dzejnieces dzîvç. Aspazijas devums latvieðu kultûrâ novçrtçts ar Triju Zvaigþòu ordeni (1926), II ðíiras Atzinîbas krustu (1938) un augstâko valsts apbalvojumu – Tçvzemes balvu (1939). Ðogad aprit 100 gadi kopð dibinâts Dailes teâtris. Uz teâtra skatuves iestudçtas ne tikai Aspazijas lugas, bet 1934. gada martâ, pçc Eduarda Smiïìa iniciatîvas, viòa iecelta par Dailes teâtra goda direktori.
Ieeja sarîkojumâ par ziedojumiem.
Atbalsta
Rîgas Dome, Rîgas Latvieðu biedrîba,
Latvijas Kultûras akadçmija un Jâzepa Mediòa Rîgas Mûzikas vidusskola