Skanēs L. Garūtas A. Eglīša Dievs, Tava zeme deg!
14.06.2014
Skanēs Lūcijas Garūtas Andreja Eglīša "Dievs, Tava zeme deg!"
Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija laipni ielūdz rīdziniekus un pilsētas viesus Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē 2014. gada 14. jūnijā plkst. 16.00 pagodināt ar savu klātbūtni Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītu koncertu. Programmā Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte latvju lūgsna Dievs, Tava zeme deg!, Meditācija ērģelēm. Piedalās Jānis Kurševs (tenors), Andris Gailis (baritons), Ilze Dzērve (klavieres), Roberts Hansons (ērģeles), Latvijas Universitātes absolventu jauktais koris JUBILATE (mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents profesors Juris Kļaviņš), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas kamerkoris FORTIUS (mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente profesore Māra Marnauza), Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris (mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Ārijs Šķepasts). Koncerta diriģents profesors JURIS KĻAVIŅŠ
VISI LAIPNI AICINĀTI IEEJA BRĪVA
Dievs, Tava zeme deg!
Laikam gan pietiktu tikai ar vienu pašu skaņdarbu kantāti Dievs, Tava zeme deg!, lai Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša vārdi uz mūžu mūžiem tiktu ierakstīti latviešu kultūrā. Šī latvju dvēseles sāpju lūgsna ar kaismīgajiem dzejas un mūzikas tēliem, spītējot dažādām pretvarām un tajā pašā laikā, izejot cauri gadu desmitiem, vienojot un saliedējot mūsu daudz cietušo tautu, kļuvusi par vienu no latviešu nācijas mūzikas kultūras simboliem. Svētu un neaizskaramu. Tikai vienu vienīgu, katra kārtīga latvieša dziļi sirdī slēgtu. Tauta, dzimtene, brīvība, nākotne. Cik patiesi kaismīgi, piepildīti skan šie vārdi abu izcilo meistaru radītajā skaņdarbā! Tie pašu pārdzīvoti, izsāpēti. No maigiem liriķiem, cilvēku jūtu un skaistuma, mīlestības piepildījuma, dabas dailes apdziedātājiem dzejnieks un komponiste kopā ar savu tautu tās traģiskajās likteņgaitās izauga par mūsu dvēseļu sāpju un ilgu paudējiem, aicinot cīnīties pret svešzemnieku paverdzinātāju varu, aicinot saudzīgi glabāt un sargāt mūsu garīgās vērtības, tautas ētiskos ideālus. Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte Dievs, tava zeme deg! cieši ieausta Latvijas likteņos. Tautas ciešanās pasmelta, tā nākusi nestundā mierināt, spēcināt. Lūcijas Garūtas spēks ir viņas dziļajā cilvēcībā, uzticībā brīvības un cilvēcības ideāliem, kad posts un netaisnība sašķobījusi izpratni par labo un ļauno. Tūkstošiem latviešu, kuri klīda tālos trimdas ceļos, sirdīs atbalsojās Andreja Eglīša sarakstītās lūgšanas, kuras skanēja izjusti un dedzīgi tā, ka dzīvajos palikušie, dziļi sirdī ieslēgtu to iznesa cauri tautas kultūras un pašas tautas nīdēšanas gadiem. Viņa dzejas saturīgums, tēlu daudzpusība, izteiksmīgums, muzikalitāte, latviskais sakņojums ir kļuvis par iedvesmas avotu daudziem mūsu komponistiem dažādās pasaules malās. Kantātes, kora un solo dziesmas un cikli tik dažādi ir žanri, kuros daudzi atšķirīgu māksliniecisko rokrakstu un paaudžu komponisti skaņu tēlos ir iemūžinājuši Andreja Eglīša dzeju. Viņu skaits tuvojas četriem desmitiem. Kantātes nosaukumā paustie četri vārdi ir bijuši, ir un būs allaž aktuāli mūsu tautai visdažādākajos tās vēstures posmos. Tie kļuvuši arī par ikkatra tavas, manas, mūsu dzīves vadzvaigznēm, simboliem. Vēsturiskajos piemiņas brīžos visām latviešu paaudzēm ir svarīgi atgādināt par šo izcilo skaņdarbu.
Nav latviešu mūzikā otra tāda darba, kā šī kantāte, kas tik ciešām un nesaraujamām saitēm ir saistīta ar mūsu tautas likteņgaitām. Jau kopš leģendārā pirmatskaņojuma 1944. gada 15. martā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā (Ādolfs Kaktiņš, Mariss Vētra, Teodors Reiters un Reitera koris ar komponisti pie ērģelēm), kad ārā aiz dievnama sienām skanēja kara troksnis, gadu desmitiem nestundā tā modinājusi un stiprinājusi mūsu dvēseles, mierinājusi un spēcinājusi vienotam kopības garam. Ilgajos apspiestības gados nicināta, aizliegta un noklusēta, tā dziļi apslēpta dzīvoja cilvēku apziņā un sirdīs, deva ticību un cerību tautas nākotnei. Atjaunotajā Latvijā kantāte noteikti ir visbiežāk atskaņotais Lūcijas Garūtas sacerējums. Atmodas dziesmotās revolūcijas gados, Tautas frontes dibināšanas, barikāžu dienās un citos mūsu tautai un valstij nozīmīgās reizēs tā allaž bijusi mūsu dzīves līdzgaitniece. Un arī šodien, kad tauta atceras savus varoņus, kad visu mūsu domas cerīgi tiecas nākotnē humānā, taisnīgā un godīgā. Dzejnieka kaismīgie vārdi atkal un atkal cilvēkus mudina domāt par Latvijas šodienu, tās nākamību. Joprojām aktuāli ir kantātei rakstītie Andreja Eglīša vārdi Vēl nav miera tēvzemei. Un tāpat, kā citos mūsu valstij atbildīgos brīžos, domās lūgsim par mūsu Latviju, mūsu Tēvuzemi, tautas nākotni
Pasniedz mums ticības vairogu spožu pār nīcības lejām,
Lai mēs caur laikmetu mainību mūžīgā valstībā ejam.
Arvīds Bomiks,
muzikologs,
Rīgas Latviešu biedrības
Mūzikas komisijas priekšsēdētājs
