Par ģenitīveņiem latviešu valodā Alža Lauža stāstījums
02.03.2015
2015. gada 2. martā pulksten 18:00 RLB namā filologs un terminologs Aldis Lauzis stāstīja par ģenitīveņiem latviešu valodā.
Ģenitīveņiem pirmais plašāk pievērsies Jānis Kušķis savā publikācijā «LVU zinātnisko rakstu» 1976. gada izlaidumā. Bet tāda vārdšķira eksistējusi jau XX gadsimta pirmajā pusē un, iespējams, pat vēl senāk. Kopš XX gadsimta vidus ģenitīveņu lietojuma biežums ievērojami palielinājies.
Ģenitīveņi ir savdabīgi vārdi, ko lieto apzīmētāja lomā un kas var būt salikteņi, bet arī nesalikti vārdi, un kam nav neviena cita locījuma, kā tikai ģenitīvs. Daži piemēri «trīsistabu», «daudzdienu», «viseiropas», «mazcenas», «pašnozīmes», «plūcējtipa», «krēmkrāsas», «iknedēļas», «starpvalstu», «pretvīrusu». Īpaši interesanti būtu pētīt tādu ģenitīveņu izcelsmi kā, piemēram, «gāju [putni]», «lidu [mašīna]», «pagaidu [risinājums]», «izvedu [muita]» un pat īpašvārdos «Atgriežu [iela]».
Rosīgais LVAK referents Aldis Lauzis ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas loceklis kopš 1975. gada. Viņš īpaši pētījis un interesējies par sēmiotiku, loģikas zinātni, filosofiju, tulkošanas teōrija un praksi; tulkojis daudzas populārzinātniskas grāmatas no angļu un krievu valodas.
Plašāka informācija par ģenitīveņiem un jautājumiem, kas šai sakarā vēl pētāmi LVAK vietnes lapā:
