2015. gada 4. maijā pulksten 18:00 RLB namā latviešu valodas attīstības kopa piedāvā filologa Egīla Skudras stāstījumu: «Par dažām leksiskām grupām: literārā valoda, aizguvumi, svešvārdi, dialektismi, apvidvārdi».
Egīls Skudra pauž: Aizguvumus var iedalīt vairāk vai mazāk dabiskos un agresīvi invāzīvos. Invāzīvie aizguvumi izskauž iepriekš pastāvošo leksiku daļēji vai pilnīgi. Ļoti invāzīva ir izrādījusies latīņu valoda, kas izskaudusi senās vietējās valodas mūsdienu Italijā, Francijā, Spānijā, Portugalē, Rumānijā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā. Vairāk nekā pusi (7075%) mūsdienu angļu valodas sastāda romāniskā senfranču valodas leksika.
Atsaucoties uz citiem pētniekiem, E. Skudra min: Paštapusī latviešu leksikas daļa sāka rasties, izbeidzoties austrumbaltu kopībai. [ ] Pirmie nosakāmie jaundarinājumi pašā latviešu valodā datējami ar pirmajiem rakstiem latviešu valodā XVIXVIII gs., kuŗu autori ir vācu tautības mācītāji.
Kādas savdabības latviešu leksikā parādījušās XX gadsimta otrajā pusē? Kad sāka izdot modernas latviešu vārdnīcas? Kā polītiskas pārmaiņas ietekmē attieksmi pret tā vai cita vārda lietošanu? Mūsdienās vārdnīcu materiāla vākšana un izdošana nebūt neapsīkst apskatiet rakstu LVAK vietnē:
