2012. gada 16. aprīlī Rīgas Latviešu biedrība uzsāka īstenot projektu Saprasties pasaules daudzveidībā . Projektu Latvijā administrē Kultūras ministrija Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2010. gada programmas ietvaros. Rīgas Latviešu biedrība īsteno Eiropas Savienības finansēto projektu, saņemot ievērojamu finansējumu 20329,94 Ls, tai skaitā Eiropa trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda finansējums 15247.45 Ls, nacionālais līdzfinansējums 5082.49 Ls.
Projekta Saprasties pasaules daudzveidībā mērķis paredz veikt 5 apmācību programmas dažādos starpkultūru dialoga prasmju un komunikācijas attīstības jautājumos, stiprinot valsts iestāžu darbinieku, vietējo pašvaldību pārstāvju, sociālo darbinieku, biedrību un nodibinājumu pārstāvju, mediju pārstāvju u.c. speciālistu spēju īstenot, uzraudzīt un novērtēt pasākumus, sniedzot pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pārstāv dažādas kultūras un tradīcijas un izveidojot sadarbības modeļus, lai tie kļūtu par starpkultūru multiplikatoriem.
Projektu realizējot, maijā un jūnijā notiks mācību kursi Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības namā un Bauskā.
5 APMĀCĪBU PROGRAMMAS:
Apmācības notiek darba dienās no plkst. 12.00 līdz plkst. 20.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00.
Vienas apmācību programmas kursa ilgums 3 mācību dienas. Katra apmācību programma tiek organizēta 3 reizes Rīgā un 1 reizi Bauskā. Interesentiem ir iespēja izvēlēties piemērotāko laiku un vietu!
Projektu īsteno Rīgas Latviešu biedrība. Projekta mērķis ir veikt 5 apmācību programmas dažādos starpkultūru dialoga prasmju un komunikācijas attīstības jautājumos, stiprinot valsts iestāžu darbinieku, vietējo pašvaldību pārstāvju, sociālo darbinieku, biedrību un nodibinājumu pārstāvju, mediju pārstāvju u.c. speciālistu spēju īstenot, uzraudzīt un novērtēt pasākumus, sniedzot pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pārstāv dažādas kultūras un tradīcijas un izveidojot sadarbības modeļus, lai tie kļūtu par starpkultūru multiplikatoriem.
Apmācību programmas vadīs izcili speciālisti savā jomā tradīciju zinātāji, augstskolu mācību spēki, kultūras un izglītības darbinieki.
Programma Kopīgais un atšķirīgais Baltijas jūras baseina valstu un cittautu kalendāro svētku ciklā un ieražās. Vada etnogrāfijas speciāliste Indra Čekstere.
Kultūras mantojums ietver sevī garīgas un materiālas vērtības, kas nozīmīgas tautai, tās kultūras identitātei un sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotājiem un paudējiem. Programmā tiks iepazīts dažādu tautu kultūras mantojums - apskatīta šo tautu kultūras telpa, tautu nacionālo svētku un tradīciju īpatnības līdzīgais. Lielu uzmanību paredzēts pievērst svētkiem un svinamām dienām, gadskārtu ieražām, ar tām saistītajai folklorai, ēdieniem.
Programma Teātra spēle kā metode dažādu etnisko grupu integrācijā un nacionālo tradīciju izzināšanā". Vada režisori Margita Poriete un Pēteris Vilkaste.
Programmas mērķis ir apgūt publiskās uzstāšanās un saskarsmes prasmes, sniegt izpratni par psiholoģiskajiem aspektiem strādājot ar plašu auditoriju, mācīties metodes psiholoģisku barjeru pārvarēšanai saistībā ar publisko runu, kas atvieglotu jaunu kontaktu un savstarpējas izpratnes veidošanu. Programmas ietvaros tiks izmantoti aktiera meistarības apguves pamati. Kā inovatīvs risinājums mērķu sasniegšanai paredzēts programmā apgūt prasmes, kā veidot teatralizētus uzvedumus, izmantojot priekšmetu transformāciju, dažādus objektus, tradicionālos darba rīkus, amatniecības izstrādājumus un dabas materiālus, kas saistīti ar dažādu etnisko grupu tradicionālajām gadskārtām.
Programma Rotaļas un dejas kā komunikācijas līdzeklis dažādu etnicitāšu cilvēku saskarsmē". Vada horeogrāfs Ernests Spīčs.
Deju var definēt kā cilvēka uzvedību, kas sastāv no tīšām, ritmiskām un kultūras ietekmētām neverbālu auguma kustību sērijām, kuras ir atšķirīgas no ikdienas motoriskajām aktivitātēm, un kurām ir neatņemama estētiska vērtība un simboliskais potenciāls. Tādā vai citādā formā deja un rotaļas var būt cilvēka pavadonis visā dzīves garumā, bagātinot to, sniedzot dzīves piepildījuma sajūtu. Lai gan kustību izglītība spēj sniegt cilvēkiem un sabiedrībai daudz labuma, tās loma Latvijā ir vismazāk izprasta un vismazāk attīstīta, salīdzinot ar citiem kultūras priekšmetiem.
Deja un rotaļas var kalpot kā mērķtiecīgas komunikācijas līdzeklis un kanāls, tā ir līdzīga valodai tām abām ir vārdu krājums, gramatika un semantika. Šo zināšanu apguve rada iespēju izteikt sevi un komunicēt ar ķermeņa kustību starpniecību, kalpo kā cilvēka eksistences spogulis, palīdz saprast sevi kā veselumu, atklāt sevi un izteikt savu identitāti, savas vērtības un ticējumus, gan personiskos, gan etniskos, gan ar dzimumu vai nāciju saistītos. Zināšanu apguve par citu kultūru dejām un rotaļām palīdz saprast un respektēt, izprast starpkultūru saiknes un mijiedarbību.
Programma Etniskās un reliģiskās saskarsmes loma starpkultūru komunikācijā. Vada teologs Guntis Kalme.
Kultūru mēdz dēvēt par visas sabiedrības dzīves stilu. Tādēļ tā sevī ietver uzvedības normas, ģērbšanās normas, valodu, reliģiju, rituālus, kā arī likumus, morāli un uzskatu sistēmas. Kultūras kultiskā elementa akcentuācija visvairāk ir raksturīga tādai humanitāro zināšanu sistēmai, kura ir saistīta ar mitoloģiju vai reliģiju. Tiek uzsvērta ticības, kultisko tradīciju un augstāko garīgo līmeņu klātbūtne kultūras norisēs. Nav neviena senatnes vai mūsdienu kultūras, kurā nebūtu reliģiskās ticības lielās lomas sabiedrības konsolidācijas procesos. Programmā tiks apskatītas latviešu un citu šobrīd Latvijā dzīvojošo tautību grupu vēsturiskās saknes. Pētītas kopējās un atšķirīgās reliģijas un ticības izpausmju šķautnes, tā palīdzot labāk gūt savstarpēju izpratni dažādu nacionalitāšu cilvēkiem. Aplūkojot personīgās identitātes saistību ar kultūru un starpkultūru komunikāciju Latvijā, tiks sniegts ieskats tautu etniskās identifikāciju problēmās dažādu nacionalitāšu saskarsmē.
Programma Stāsti un stāstītprasme kā sociālās un etniskās integrācijas līdzekļi". folklorists Guntis Pakalns un etnopsiholoģe Māra Mellēna.
Dalībnieku stāstītprasmju pilnveidošana, saskarsmes iemaņu attīstīšana un stāstu pielietošanas stratēģiju apguve dažādās situācijās nodrošinās sociālās, kultūras un etniskās integrēšanas kapacitātes veicināšanu. Programma iepazīstinās ar Latvijas un citu zemju pieredzi starpkultūru dialoga un savstarpējās saprašanās rosināšanā, sociālās un etniskās spriedzes mazināšanā. Iepazīstinās ar citu zemju folkloru, it īpaši ar tiem žanriem un stāstīšanas stratēģijām, kas var tikt izmantoti ikdienas komunikācijā, pasākumos un nodarbībās pasakām, teikām, mītiem, leģendām, anekdotēm, nostāstiem, kā arī ar atmiņu stāstiem, biogrāfisko stāstīšanu utt. Paredzēts arī ieskats latviešu folklorā, tai skaitā par dažādu tautību tipāžiem un stereotipiem, kā arī par to, kā folkloras un citu nozaru pētnieki interpretē šos tekstus.
Rīgas Latviešu biedrība aicina valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekus, pedagogus, biedrību, nodibinājumu pārstāvjus, mediju pārstāvjus un citus speciālistus, kā arī visus interesentus iegūt jaunas zināšanas radošās, interesantās bezmaksas nodarbībās!
Apmācībām (atsevišķām programmām vai visām 5 apmācību programmām kopā) lūdzam pieteikties laikus, jo dalībnieku skaits ir ierobežots.
Apmācību noslēgumā tiks izsniegta apliecība.
Plašāka informācija un pieteikšanās mācību kursiem:
www.rlb.lv
Tālr. 67222932; 29529712
E-pasts: info@rlb.lv
Rīgas Latviešu biedrība, Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050
Dalībniekus lūdzam pieteikties, norādot:
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Rīgas Latviešu biedrība.
