63194

Sirsnīgi suminām!
12.01.2016


 Sirsnīgi suminām! 

 

12. janvārī savu astoņdesmito dzimšanas dienu svin komponists, pianists, diriģents, aranžētājs, producents, Latvijas Zinātņu akadēmijas (1992) un Rīgas Latviešu biedrības (2013) Goda biedrs Ojārs Raimonds Pauls. Arī politiķis – savulaik LPSR Augstākās Padomes deputāts, Kultūras komitejas priekšsēdētājs, pēc neatkarības atgūšanas – vairāku Latvijas Republikas Saeimas sasaukumu deputāts, kultūras ministrs, Valsts prezidenta padomnieks kultūras jautājumos. Savā mūžā saņēmis daudzus visdažādākā līmeņa pagodinājumus – Vissavienības (1987) un Padomju Latvijas (1970) komjaunatnes prēmijas, LPSR Valsts prēmiju (1977), LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1967), Tautas skatuves mākslinieks (1976), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1985), Latvijas Lielās Mūzikas balvas (1994) un Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas (2010) laureāts, apbalvots ar III šķiras Trīs Zvaigžņu ordeni (1995) un Latvijas ierakstu Gada balvu (2000) par mūža ieguldījumu.

Tuvu un tālu klausītāju iemīļots mākslinieks, izcilākais latviešu populārās mūzikas komponists, kura daiļrades diapazons aptver ļoti plašu žanru loku – skatuves darbi, mūzika lugām un kinofilmām, kora un bērnu, bet pāri visam – visdažādākā žanra dziesmas – “par prieku Tev, par prieku sev un ļautiņiem par prieku” (“Dziesmiņa par prieku” ar Imanta Ziedoņa vārdiem). Tik tiešām – klausītāju atzinību jubilārs vērtē visaugstāk! Kā liecina tikko jubilejas priekšvakarā atvērtais Raimonda Paulas skaņdarbu elektroniskais katalogs (www.raimondspauls.lv), viņa dažādu žanru skaņdarbu klāsts pārsniedz 2200. Apbrīnojama radoša intensitāte!

Kas tad klausītājus saista jubilāra mūzikā? Par Raimondu Paulu varētu sacīt – mūždien mainīgais. Sācis un iekarojis popularitāti ar sentimentālās romances aktualizāciju, septiņdesmito gadu sākuma posmā pievērsies stilizācijai, t.s. estrādes dziesmas dramatizēšanai, veidojot liriski dramatiskas vokāli instrumentālas poēmas, bet septiņdesmito gadu otrajā pusē latviešu mūzikā attīstot šansona tipa dziesmu. Komponists savās dziesmās pilsētas folkloras, kā arī ziņģu elementus asimilē ar džezā pārtvertām spiričuela un blūza intonācijām, jūtīgi uztver pasaules izklaidējošajā mūzikā modē nākušos strāvojumus.  Tautasdziesmu apdarēs un oriģinālmūzikā koriem pārsvarā ievēro klasiskās liriskās dziesmas tradīcijas, nereti pievienojot kādu džeza elementu.  

Līdzīgi komponista mūža veikums tiek vērtēts arī nule atvērtajā komponista skaņdarbu elektroniskajā katalogā: - Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām. Maestro Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku. 

 Sirsnīgi suminām mūsu Goda biedru dižajā jubilejā! Novēlam arī turpmāk stāvēt stipri, strādāt droši, kā tas rakstīts mūsu biedrības karogā! Un vēl – daudz baltu dieniņu!

 

Arvīds Bomiks 




 
      Atpakaļ