83611

Ehalillas Hallistes gobelēnu izstāde “Uz kaļķakmens”
28.02.2018


KAĻĶAKMENS  IEDVESMOTI GOBELĒNI IGAUNIJAS 100 – GADĒ

 RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBĀ

 

„Iežos atrodamie dzīves nospiedumi aizved skatītāju pie Zemes vēstures noslēpumiem un senajiem dzīvības avotiem, kura dzīves upes otrā pusē stāv cilvēks.” 

Reins Raudseps (Rein Raudsepp)


Februārī mūsu kaimiņi - Igaunijas Republikai atzīmē savu 100 - gadi.. Nu jau sesto gadu februāris ir Igaunijas mēnesis arī Rīgas Latviešu biedrībā, kur šogad RLB sadarbībā ar biedrību „Estonia” sarūpējusi igauņu tekstilmākslinieces Ehalillas Hallistes gobelēnu izstādi „Uz kaļķakmens/Pae Peal.”, veltot šo sadarbības projektu Igaunijas Republikas 100. gadadienai.

Biedrības „Estonia” – viena no senākajām Igaunijas igauņu organizācijām, dibināta 1865. gadā. Tās  loma Igaunijas nacionālās kultūras un identitātes vaidošanā sasaucas ar Rīgas Latviešu biedrības vēsturisko lomu mūsu valstī. Arī mūsdienās biedrība „Estonia” turpina darboties igauņu nacionālās kultūras un mākslas laukā, pulcējot savu biedru vidū ievērojamus kultūras, mākslas un izglītbas darbiniekus. Rīgas Latviešu biedrību un biedrību „Estonia” vieno sadarbības saites. 

Biedrība „Estonia” daudzus gadus rīkojusi latviešu tekstilmākslinieku izstādes Igaunijas Nacionālās operas „Estonia” Ziemas dārzā. Savukārt Rīgas Latviešu biedrība nu jau ceturto reizi RLB nama Baltajā zālē februārī piedāvā ieskatu Igaunijas tekstilmākslā.

Izstādē „Uz kaļķakmens/ Pae Peal” būs apskatāmi mākslinieces Ehalillas Hallistes 15 gobelēni, kas radīti, iedvesmojoties no igauņu nacionālā akmens  - kaļķakmens skaistuma. 

1992.gada 4.maijā kaļķakmeni pasludināja par vienu no Igaunijas nacionālajiem simboliem. 

Helle Perens darbā „Kaļķakmens Igaunijas ēkās” (2003) raksta: „Kaļķakmens ir igauņu nacionālais akmens, kas būtiski bagātina mūsu zemes dabu un kultūru. Bez šīs dabas bagātības mums nebūtu baznīcu, muižu, pilsētu dzīvojamo ēku, ne arī daudzu citu kaļķakmens būvju, kādas tās pazīstam šodien. Kaļķakmens ēkas mūsdienu vidē, jo īpaši Ziemeļigaunijā, ir tik pašsaprotamas. Tomēr to nozīmīgumu apzināmies tikai tad, kad pavēršam skatu vēsturē, ceļam savas mājas vai meklējam igauniskumu apliecinošus suvenīrus.”

Ceļavārdus izstādei saka un Latvijas skatītājus uzrunā māksliniece Ehalilla Halliste: „Pirms kāda laika meklēju garīgi spēcīgas personības piemiņas akmens izveidei cienīgas idejas. Tās atradu kaļķakmenī. Bez meklētā radās arī iedvesmojoša viela pārdomām gobelēnu aušanai – igauņu kaļķakmens šķērsgriezumā.”

Tekstilmāksliniece Ehalilla Halliste 1976. gadā absolvējusi Igaunijas Mākslas akadēmiju, ir Igaunijas Mākslinieku savienības un Igaunijas Tekstilmākslinieku savienības biedre. Māksliniece kopš 1977.gada aktīvi piedalās izstādēs gan Igaunijā, gan ārpus tās. Rīkots daudz personālizstāžu, kas augstu novērtētas, un saņemti vairāki nozīmīgi apbalvojumi. Ehalillas Hallistes darbi atrodas Igaunijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Krievijas kultūras ministrijas, Caricinas pils muzeja krājumos, Norvēģijas karaliskajos krājumos, Maltas un Grieķijas prezidentu rezidencēs, Dānijas vēstniecībā, Hageri un Raplas baznīcās un privātkolekcijās Igaunijā un ārpus tās.

 

Izstāde apskatāma RLB Baltajā zālē no 2018. gada 2. līdz  28. februārim. Izstādes atklāšana -  piektdien, 2. februārī. plkst. 16.00.

 

Izstādes atklāšanā piedalīsies māksliniece Ehalilla Halliste un Igaunijas Tekstilmākslas asociācijas pārstāvji. Mākslas darbu radīto noskaņu papildinās igauņu komponistu Rīnes Pajusāres, Urmas Sisaska un Esteres Megi skaņdarbi Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas  pasniedzējas Guntas Božas klavieru klases audzēkņu Danas Krūmiņas, Anastasijas Karpovičas un Polīnas Berlinas sniegumā.

Rīgas Latviešu biedrība un biedrība „Estonia” īpaši pateicas par sadarbību izstādes rīkošanā Igaunijas vēstniecībai Latvijā, Igaunijas Ārlietu ministrijai,  Igaunijas Tekstilmākslinieku savienībai  un Latvijas Igauņu biedrībai!

 

Lai skatītāju iedvesmo Ellenas Nītas (Ellen Niit) dzejas rindas:

 

„Kaļķakmens bluķa azotē tur zem kājām dzird gliemežvāku čaukstu.

Tik klusumu, kas uz sejas tam, es uzdrīkstos notraust ar plaukstu.”

 

Kaļķakmens dziesma. 1965





 
      Atpakaļ