33522

RLB biedru pilnsapulcē ievēlēti 3 jauni Goda biedri un vērtēts paveiktais
26.02.2013


 2013. gada 26. februārī


RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS BIEDRU PILNSAPULCĒ
IEVĒLĒTI 3 JAUNI GODA BIEDRI UN VĒRTĒTS PAVEIKTAIS 


Sestdien, 2013. gada 23. februārī, notika Rīgas Latviešu biedrības (RLB) biedru ikgadējā pilnsapulce, lai atskatītos uz pagājušā gadā paveikto un spriestu par biedrības nākotnes iecerēm. Pilnsapulce noritēja labestīgā, kopā sanākšanas prieka pilnā gaisotnē, reizē iezīmējot RLB 145. jubilejas gadu. 

Sapulce sākās ar kopīgi nodziedātu Valsts himnu un klusuma brīdi mūžībā  aizgājušo RLB biedru piemiņai.

Pilnsapulces darba kārtībā svarīgākie punkti bija RLB vadības ziņojums, Revīzijas komisijas ziņojums un RLB Goda biedru vēlēšanas.

RLB Vadības pārskats šogad sastāvēja no vairākām daļām: RLB priekšsēdētāja Gunta Gailīša ziņojuma par vispārējo situāciju, RLB Valdes locekles Skaidrītes Naumovas un grāmatvedes Maijas Smanes ziņojuma par finansu situāciju, RLB Valdes locekles Laumas Celmas ziņojuma par galvenajiem notikumiem un projektiem. Šogad par paveiktajiem un plānotajiem darbiem stāstīja arī aktīvāko un lielāko RLB komisiju un interešu kopu vadītāji.

RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis uzrunā biedriem uzsvēra, ka RLB var lepoties ar savu unikālo, vērtīgo, vēsturisko 145 gadu mantojumu. Guntis Gailītis aicināja novērtēt šo unikālo situāciju, ka RLB nams ir biedrības īpašums un   biedrība pati to pārvalda, uztur  un apsaimnieko. RLB priekšsēdētājs atgādināja, ka  biedrības galvenajam uzdevumam ir jābūt izglītībai, tai jāpilda izglītojošaja funkcija, jāsniedz derīgas zināšanas sabiedrībai. Savā uzrunā Guntis Gailītis aicināja ik vienu Rīgas Latviešu biedrības biedru aktīvi iesaistīties tās darbībā un lepoties ar piederību senākajai latviešu sabiedriskajai organizācijai, uzsverot, ka  katram latvietim ir simboliska saikne ar Rīgas Latviešu biedrību.
 
Guntis Gailītis norādīja, ka Rīgas Latviešu biedrības būtiska virzība ir attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām visplašākajā mērogā - gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

2013. gadā biedrība plāno atjaunot un aktualizēt sadarbības līgumus ar Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem, Latvijas Zinātņu akadēmiju, slēgt sadarbības līgumu ar Latvijas Komponistu savienību. Aizvadītais gads biedrībai bija zīmīgs ar jaunu sadarbības līgumu slēgšanu. Tādi noslēgti ar 4 augstskolām - Latvijas Universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju, lai veicinātu kopīgu mērķu un interešu sasniegšanu un ciešāk sadarbotos, kopīgi realizējot dažādus kultūras, mākslas un izglītības projektus un organizējot sarīkojumus. 2013. gada sākumā RLB parakstījusi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu un vienošanos par sadarbību ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu.

Pagājušā gadā RLB kļuvusi par biedru 2 starptautiskās organizācijās – „Europa Nostra” un „Interpret Europa”. „Europa Nostra” un „Interpret Europa” apvienojas organizācijas, kurām rūp kultūras mantojuma saglabāšana Eiropā un kultūras pieminekļu uzturēšanas, saglabāšanas un apsaimniekošanas jautājumi.

Pagājušā gada biedrības finansu radītāji un budžeta izpilde rāda, ka 2012. gads bijis sekmīgs un, salīdzinot ar 2011. gadu, vērojams ieņēmumu palielinājums un izdevumu samazinājums, kas liecina par pakāpenisku situācijas stabilizāciju un pozitīvām tendencēm. Biedrības vadība turpina stingru taupības režīmu un aktīvu darbu dažādu struktūrfondu līdzekļu piesaistē. Pagājušajā gadā, īstenojot ES atbalstītus un finansētus projektus, kopā izdevies piesaistīt un apgūt 96 tūkstošus 997 latus un 95 santīmus. Kopsummā biedrības parādsaistības samazinājušās par 44 tūkstošiem 484 latiem, kas ietver 2010., 2011. gada parādsaistības uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem, nodokļu parādus, kā arī kredīta maksājumus SEB Bankai. Bankas kredīta maksājumi tiek veikti atbilstoši maksājumu grafikam. 

Par biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības stāvokli ziņoja arī Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Linards Počs, norādot, ka turpinās biedrības saimnieciskās darbības uzlabošana un sakārtošana, pasākumu apjoms pieaug, taču pieaug arī komunālo maksājumu rēķini. Finansu situācija biedrībā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir stabilizējusies un naudas līdzekļu apgrozījums pieaug. L. Počs uzvēra, ka RLB Valde turpina strādāt intensīvā režīmā un kopš 2011. gada augusta sanāk reizi nedēļā, lai operatīvi risinātu aktuālos jautājumus. Revīzijas komisija pozitīvi vērtēja pagājušā gada laikā biedrībā ieviestos Kvalitātes standartus un uzaicinājumu biedrībai piedalīties Sabiedrības integrācijas fonda padomes darbā.

2012. gads biedrībā ir bijis intensīvs, kultūras notikumu un sarīkojumu bagāts.  Pagājušajā gadā Rīgas Latviešu biedrībā rīkoti 342 sarīkojumi, kurus apmeklējuši 61 tūkstotis 399 cilvēki, no tiem pati biedrība rīkojusi 113 sarīkojumus, kurus apmeklējuši 12 tūkstoši 743 cilvēki. RLB priekšsēdētājs uzsvēra, ka 2012. gada 15. novembrī Rīgas Latviešu biedrības zālēs vienlaicīgi notika desmit dažāda spektra sarīkojumi. Faktiski neviena kultūras iestāde Rīgā nevar lepoties ar šādu sarīkojumu intensitāti.

Pagājušajā gadā veikta RLB nama tehniskā stāvokļa apsekošana, apzinot kritiskākās nama vietas, kuru sakārtošanai būtu nepieciešams tūlītējs remonts. Izremontētas un labiekārtotas vairākas RLB nama telpas, ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstu veikts 2. stāva balkona un ieejas mezgla fasādes remonts. 

 2013. gadā turpināsies darbs pie jau pagājušajā gadā uzsāktu projektu realizēšanas: unikālā mākslas pieminekļa RLB nama fasādē – Jaņa Rozentāla 1909. gadā veidoto fresku izgaismošanas ieceres un speciālās iekārtas izgatavošanas un uzstādīšanas projekta, lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu nokļūt no 1. stāva vestibila līdz liftam.

 Rīgas Latviešu biedrība no 1. novembra līdz Ziemassvētkiem plašu auditoriju aicināja iesaistīties akcijā „Atnes gaismiņu!”. Akcijas mērķis bija Rīgas Latviešu biedrības namā nomainīt kvēldiegu spuldzes ar ekonomiskajām spuldzēm, ietaupot elektroenerģijas patēriņu un samazinot izdevumus. Tās atbalstītāji tika aicināti atnest vienu vai vairākas ekonomiskās spuldzītes un dāvināt tās Rīgas Latviešu biedrībai. Noslēdzoties akcijai „Atnes gaismiņu!” un apkopojot rezultātus, ar prieku un gandarījumu tika secināts, ka tā ir izdevusies. Pateicoties RLB biedru un atbalstītāju aktivitātei, Rīgas Latviešu biedrībai uzdāvinātas 157 ekonomiskās un kvēldiegu spuldzītes, kā arī kopā saziedoti 744.94 lati. Ar saziedotajiem līdzekļiem iegādātas vispiemērotākās spuldzītes un daļa no biedrības nama telpām jau aprīkotas un apgaismotas ar tām. Visi akcijas dalībnieki tiks aicināti uz īpašu pateicības sarīkojumu maija sākumā. 
 
Pēdējais pilnsapulces kārtības punkts bija RLB Goda biedru vēlēšanas. RLB Statūti paredz, ka par RLB Goda biedriem, pēc Domes ierosinājuma, biedrības pilnsapulce ievēlē izcilus mākslas, kultūras un zinātnes darbiniekus vai personas, kam ir lieli nopelni Biedrības mērķu īstenošanā. Biedrības Goda biedrus ievēlē uz mūžu. Par Goda biedru tiek ievēlēta persona, par kuru balsojuši ne mazāk kā 2/3 klātesošo pilnsapulces dalībnieku.

Kopš biedrības atjaunošanas 1989. gadā RLB Goda biedri ir eksprezidenti Vaira Vīķe – Freiberga un Guntis Ulmanis, akadēmiķis Jānis Stradiņš, rakstnieks Andris Kolbergs un dzejnieks Imants Ziedonis. Četri Goda biedri aizgājuši mūžībā – diriģents Imants Kokars, diriģents Haralds Mednis, ārsts Kārlis Skalders un rakstnieks Andrejs Eglītis. Interesanti, ka Haralds Mednis un Kārlis Skalders Rīgas Latviešu biedrībā darbojās jau pirms tās darbības pārtraukšanas 1940. gadā un piedalījās biedrības atjaunošanā 1989. gadā. 

Šā gada pilnsapulcē par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem tika ievēlēti: rakstnieks, publicists, Rīgas Latviešu biedrības domnieks, ilggadējs Literatūras komisijas vadītājs Ēriks Hānbergs, akadēmiķis, teātra vēsturnieks Rīgas Latviešu biedrības domnieks, Teātra komisijas vadītājs Viktors Hausmanis un maestro Raimonds Pauls. Jaunievēlētie Goda biedri tiks aicināti uz svinīgu Goda biedru Godināšanas ceremoniju.

Tuvojoties biedrības 145 gadu jubilejai, Guntis Gailītis aicināja atcerēties, ka RLB ir dibināta laikā, kad par Latvijas valsti varēja tikai sapņot, jo  RLB dibināta jau 50 gadus pirms Latvijas Valsts.  RLB stiprinājusi Latvijas valsts tapšanu ar Dziesmu svētku rīkošanu, likusi pamatus Latvijas zinātnes  un  citu nozīmīgu kultūrvēsturisku procesu attīstībā, tāpēc tā ir vērtīgākā un nozīmīgākā vieta Rīgā  un Latvijā.  

Noslēgumā pilnsapulces dalībnieki vienojās kopīgā dziesmā, dziedot RLB himnu “Nevis slinkojot un pūstot!”



RLB biedru pilnsapulce 2013. gada 23. februārī


































 
      Atpakaļ