63568

"Atkraste", "uzstādījums", "salauztā slotaskāta krimināllieta" — 2015. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
28.01.2016


“Atkraste”, "uzstādījums", "salauztā slotaskāta krimināllieta" 
— 2015. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
 

      Janvāŗa beigās RLB Latviešu valodas attīstības kopa kopā ar saviem partneŗiem – Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvjiem paziņoja 2015. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujas rezultātus.

      Tie rosina pārdomāt, kas jauks un kas nejauks pēdējā laikā novērojams latviešu valodā, vērtēt, ko visvairāk vajadzētu uzlabot – tulkojumu, uzrakstu un nosaukumu kvalitāti, vispārējo vārdu krājumu, vingrināties skaidru teikumu rakstīšanā, nepiekāpties svešvārdu iebrukuma priekšā, nelietot beznozīmes modesvārdus.

      Gada vārda aptaujai savus priekšlikumus var iesūtīt ikviens latviešu valodas lietotājs. E-pasta adrese: gadavards@inbox.lv Iepriekšējo aptauju rezultāti kopš 2003. gada – LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/

 

      "Atkraste" – 2015. gada vārds ir ģeografijas jomā parādījies neoloģisms, kas apzīmē to jūras (arī okeana vai ezera daļu), kas sākas no krasta, bet neietveŗ dziļjūru. "Atkraste" arī novērš pārpratumus, ko var radīt vārds "piekraste", ar ko parasti apzīmē zemes daļu gar krastu (jeb "krastmalu", "piejūras apvidu" u. tml.). Žūrija atzina, ka "atkraste" ir labskanīgs, pēc latviešu valodas likumiem un tradicijām darināts vārds, kā arī jau parādījies dažos terminoloģiskos savienojumo s, kas ietverti glosārijos un publikācijās. Daži interesantākie pretendenti uz gada vārda titulu bija: "rītdienīgs", "papēžmeitene", "interneta lietuvēni" (sinonims t. s. "troļļiem"), "laipnumis" (apstākļa vārds, var lietot «laipi lūdzam!» vietā), "melbikšveidīgie", "cūklūris", "labtiecība", "vēlbrokastis" (anglicisma "brančs» vietā"), "velkamisms" un "velkamisti"  (pārmērīgas imigrācijas veicinātāju un atbalstītāju apzīmējums), "uzņēmuma svinības" ("korporātīvā pasākuma" vietā), "grīdasbumba" ("florbola" vietā), "fantazijas dokuments" (asprātīgs apzīmējums pasei līdzīgai apliecībai), "lietpratis", "pretsparis" jeb "pretsparnieks", "maksiņas lidojumi" (kā "mazcenas lidojumi"), "bērziņlaiks", "merķelēt", "kasāmkarte", kā arī "pavalkas" (lietotas drēbes, žargonā – "humpalas"), "blenzis" (cilvēks, kas daudz blenž), "pretītis" (sīvs, nepiekāpīgs oponents) un "šķīstsirdis" (nelatviski: "sirdsšķīsts cilvēks"  –  atrasts grāmatā «Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss», 2010, Rasma Grīsle, 29. lpp.)

 

      "Uzstādījums" – 2015. gada nevārds joprojām tiek plaši un nepareizi lietots ļoti dažādās nozīmēs: 'mērķis'; 'iestatījums' (datorikā); 'nostādne'; 'princips'; 'iecere'; 'tema' ("sarunu uzstādījums"); 'priekšstats' u.tml. 

      Nevārdu katēgorijā bija pieteikts daudz anglicismu un citās valodās cēlušos aizguvumu: "brančs", "smūtijs", "kapkeiks", "barista", "bomzīgs", "informātīvie džingli", "jarmarka (Rarmarka)", "alkootulets", ""kinošņiks", "podkāsts", "relīze", "konsīleris", "kulta –" (piem., "kulta ēdieni" bez kāda sakara ar reliģiju), "lančbokss" un "mītīte" (trimdas latviešu sarunvalodā – 'pusdienu kārba' un 'gaļiņa'), "līberālis" (šā vārda nozīme kļuvusi neskaidra), "gurmāns", "glamūrīgs", "minibuss", "mūvers", "novitātes", "rogainings", "reflektēt", "reitings", "represijas"  (domāts sods), "socfaks", "tverkingotājs", "tvameris", "simultāns"; latviešu publikācijās it kā angliski rakstīts arabu vārds "Daesh" (vēlamais latviskojums: "Dāiša", siev. dz. lokāms vārds).

       Aptaujas dalībnieki iesnieguši vēl daudzus citus tādus nevārdus, kas pēc uzbūves, rakstības vai pēc iecerētās nozīmes jeb sēmantikas neatbilst latviešu valodas likumībām un līdzšinējai praksei: "100 gade" (Latvijai svinēsim simtgadību, simt gadu jubileju, nevis simtgadi = 'gadsimtu'!), "suņu puikas, meitenes" (kucēni, kucītes!), "finanču pratība", "nestandartais", "finanču zinošs".       

      Par gada panākumu var uzskatīt arī to, ka ar sabiedrisku darbinieku kopīgām pūlēm izdevās novērst to, ka par Latvijas Nacionālās bibliotēkas mūsdienīgi iekārtotās ēstuves nosaukumu kļūst nevārds "Kleever" (beznozīmes vārds nezināmā valodā, neskaidrā rakstībā). 

      Parādījušies un kuplojuši arī no latviska vai jau ierasta aizgūta materiāla radīti vārdi un vārdkopas, kas diemžēl ir neloģiski: "sadalāmie bēgļi", "nesadarbība", "dzīve ar garšu", "dzīvot ar garšu", "ikoniskās sievietes", "iziet (kaŗadienestu)", "militārais kuģis" (kaŗakuģis!), "ekspektāciju scēnārijs", "nebanka", "proislāmiskais vēstījums" (tikai divus vārdus gaŗš?), "starptautiskā dziedātāja", "gada globālais izpildītājs", "uzraudzības trūkums par virzību", "Geto spēles", "Geto saldējums", "noslēgt/noslēgties" ('beigt/beigties' vietā), "šķērsfinancējums", "stāvizrāde", "terminizēts" (par krējumu).

      Nevārds «tīzeris» īpaši pamanīts sakarā ar gaidāmo latviešu filmu "Dvēseļu putenis". Jaunas filmas īsu kārdinājumfragmentu, ko reklāmas nolūkā rāda publikai, kamēr filma vēl top, turpmāk varētu saukt kādā no šiem jaunvārdiem – "kārdeklis" un "uzkurs". Savukārt "kaceklis" varētu derēt cita kinomākslas un literātūras jēdziena nosaukšanai, ko angliski dēvē par "cliffhanger". 

      Jau krietnu laiku mulsina nosaukums "Barona centrs", kas īstenībā ir nevis kāds institūts, bet Krišjāņa  Barona ielā uzcelta mazumtirdzniecības un komercpakalpojumu ēka. Izrādās, ka stilistiski tikpat aplami darināts ir arī īpatnējs Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietas nosaukums: "Slavu rotācijas aplis". To, gada vārda žūrijai apspriežoties arī ar citiem valodas praktiķiem, tika nolemts ieteikt pārdēvēt par "Slavu ielas apli" (tuvumā ir Slavu iela, Slavu tilts, bet "aplis" nozīmē satiksmes mezglu)."

 

      Salauztā slotaskāta krimināllieta" – 2015. gada spārnotais teiciens  lietots presē, kā arī citur dažādās variācijās, kad tika apspriesta Daiņa Rūtenberga vairākkārtējā tiesāšana par to, ka sabojāts kāds kāts, kas izmantots publiskā demonstrācijā, kuŗā atbalstīja Krimas anneksiju – starptautisko normu un nolīgumu pārkāpumu. Šai pašā sakarā pamanīts vēl cits labs teiciens: "Dainis Rūtenbergs rīkojās satversmīgi" – advokāta Alža Allika aizstāvības runā tiesā, kas publicēta arī "Jurista Vārdā" (satversmīgi = atbilstīgi, saskanīgi ar satversmē jeb konstitūcijā paustiem ideāliem un principiem).

      Citi asprātīgi un zīmīgos brīžos dzirdēti 2015. gada teicieni – "Tautai jāzina savas varoņmašīnas!" (par pieticīgajiem vietējo sociāldemokratu līdeŗiem); "Laikam no sākuma jāierauj!"; "Labi, ka tās nav līlijas!"; "Vāveres ir lecīgas."" (bērna rakstudarbiņā); "Iekšpolītikā lielākos pārsteigumus nesīs ugunīgais mērkaķis." (laikrakstā); "Vējonis tikko nogāza Bērziņu."; "Pagātne ir brīnumu pilna – kā bērnu mute."(Arša Ostupa recenzijā par Kārļa Vērdiņa grāmatu "Pieaugušie"). 

      Dīvainu teicienu vidū minami "Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā."; "Ūūūūūū! Ūūūūūū! Ūūūūūū!"; "Uz apsūdzēto sola vainīgie Zolitūdes lietā"; "Es justos komfortablāk, ja šis pieaugums nebūtu tik liels." (par ministru algām) un "...es tajā laikā biju Ķīnā."(taisnošanās par neziņu).

 

      "Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost"  ir kļuvis par 2015. gada latviskāko spārnoto teicienu. Tā to novērtējuši RLB domes deleģētie vērtētāji. Atziņas paudējam Vladim Spārem piešķirta īpašā RLB veicināšanas balva par dalību gada vārda aptaujā.

      2015. gada vārda un nevārda žūrijā darbojās astoņi valodas teōrētiķi un praktiķi: literātūrfilosofe un tulkotāja  Ieva Kolmane; architekte, sabiedriskā darbiniece Maija Sinka-Gobiņa; valodniecības profesore Dace Markus; vietnes LVAK.wordpress.com redaktors Valters Feists; Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Juris Baldunčiks; rakstnieks un reklāmas tekstu speciālists Pēteris Pūrītis, tulkotājs, literārais redaktors un terminologs Aldis Lauzis; valodn iece, RLB Latviešu valodas attīstības kopas koordinātore Vineta Poriņa. 

      Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) iecerējusi turpināt pētīt gan gada labo, gan nejauko vārdu vākumu, gan arī  daudzveidīgos iesūtījumus ceturtajā papildu katēgorijā "gada savārstījums"(samudžinātus, neskaidrus teikumus, kas parādījušies nopietni domātos tekstos). Paredzams, ka šajā darbā būs vajadzīgi palīgi – cilvēki, kam ir pieredze rediģēšanā, latviešu valodas morfoloģijā, sintaksē, svešvalodās un terminoloģijas izstrādē. Sevišķi gaidām savā pulkā klasiskās latviešu pareizrakstības pratējus, bet iesaistāmies domu apmaiņā ar visiem, kas veltī laiku mūsu valodas kopšanai un pētīšanai. 

  Ar LVAK var sazināties, apmeklējot tās vietni http://LVAK.wordpress.com un ieskatoties jaunumos čivinātavas kanālī http://twitter.com/LVAK_valoda

 

Apskatu sarakstīja Valters Feists

Zīmējuma autors – Mareks Ruskuls      

Ielādēju...



      Atpakaļ