57432

‘’Nest gara gaismu un zināšanas tautai ‘’
24.05.2015


„Nest gara gaismu un zināšanas tautai“

 

Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Gunta Gailīša saruna ar avīzes „Brīvā Latvija“ žurnālisti Inesi Raubišķi 2015. gada aprīlī.

„Skatoties no malas, kas ir Rīgas Latviešu biedrība šodien?“ Tā, pirmo reizi tiekoties, man zibenīgi pajautāja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšsēdētājs Guntis Gailītis. Kamēr brīdi prātā vizuālizēju biedrības namu, manuprāt, vienu no skaistākajām sabiedriskajām ēkām Rīgā (Merķeļa ielā 13), ar to saistītos sarīkojumus un plašākai sabiedrībai zināmos RLB biedrus, mans intervējamais pats arī atbildēja: „Daudzi, ļoti daudzi šodien iedomājas, ka te ir kultūras nams. Aplami. Rīgas Latviešu biedrība ir pirmā latviešu sabiedriskā organizācija, kuŗas būtību, mērķus un uzdevumus biedrības dibinātāji ierakstīja skaidri un gaiši vēl tālajā 1868. gadā, izstrādājot RLB statūtus, un tie ir spēkā arī šodien – „Nest gara gaismu un zināšanas tautai“. Šo vēstījumu mākslas valodā varam redzēt arī uz RLB nama fasādes – to pauž septiņi allegoriski, simboliski Jaņa Rozentāla mozaīkas freskas technikā 1909.–1910. gadā radīti gleznojumi. Trijos galvenajos attēlots Spēks, Gudrība, Skaistums, četros mazākajos – Zemkopība, Rūpniecība, Zinātne un Māksla. Nav jāmeklē nekādas citas atslēgas.“ 

Tātad šodien RLB idejiskais mērķis ir izglītība un kultūra?

Vispirms izglītība. Mūsu pamatuzdevums ir sniegt plašai sabiedrībai zināšanas un garīgo saturu, vienlaikus uzsveŗot, ka biedrības būtība ir biedrošanās – savstarpējā dalīšanās panākumos, pieredzē un iedvesmojoša, pozitīva gaisotne.

Kad cilvēkiem jautāju: „Pasaki, kas šodien ir Latvijas valsts un nācijas lielākā problēma?“ – tad sāk runāt par latviešu rakstura īpašībām, par naudas trūkumu. Bet īstā atbilde – latvieši kā nācija nezina savu vēsturi. Dusmīgi paliek.  Kā nezin? Un tad seko mans otrs jautājums – no kuŗa gada mums jāsāk skaitīt Latvijas valsts vēsture?

Pieņemu, ka vairums tautiešu nosauks 1918. gada 18. novembri.

...No tā paša 1868. gada, kad latvieši, apzinoties savu nacionālo piederību, dibina pirmo nācijas organizāciju ar domu apvienot latviešus – vispirms „Latvisko palīdzības biedrību priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem“, lai mazliet vēlāk varētu jau izveidot daudz vērienīgāku sabiedrisku organizāciju – Rīgas Latviešu biedrību. Tas bija fainomens ne vien Rīgā, bet visā Krievijas ķeizariskajā imperijā! Jau 1869. gadā tiek likts pamatakmens biedrības namam (architekts Jānis Fridrichs Baumanis), ko svinīgi atklāj 1870. gada 19. februārī. Viss top par privātiem līdzekļiem. Līdz 1938. gadam, pārdzīvojot milzu pārvērtības, nams iegūst šodienas veidolu. Kādas spilgtas personības cēlušas šo namu! Jau iepriekš pieminētais J. F. Baumanis (kas bijis arī Latviešu biedrības priekšnieks), arī architekti K. Pēkšēns, E. Laube, E. Polis, būvuzņēmēji L. Neiburgs, K. Ķergalvis... Nama būvvēsture atspoguļo gan Rīgas architektūras attīstību, gan pašas biedrības vēsturi.

Pēc dažiem gadiem Latvija svinēs simtgadi, mums – RLB – būs 150. Mana pārliecība – Latvija nekad nevarētu pastāvēt kā valsts, ja nebūtu bijis šo 50 gadu pirms 1918. gada.

Labi, ka cilvēki šodien zina, ka tieši RLB izcīnīja tiesības 1873. gada vasarā rīkot Pirmos Vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus. Atklāšanā Baltijas skolotāju koris dziedāja vairākas dziesmas, to skaitā arī „Dievs, svētī Latviju“, kuŗu tolaik polītisku apsvērumu dēļ neiekļāva oficiālajā Dziesmu svētku programmā. Šo svētku panākumu iedvesmoti un iedrošināti, biedrības biedri rīkoja arī otros, trešos un piektos Vispārējos latviešu dziesmusvētkus. Latviešu biedrība īstenoja gan praktiskās, gan idejiskās lietas. Izstrādāja repertuāru, izvēlējās diriģentus, organizēja būvdarbus (biedrība būvēja!). Pats no sevis nekas nenotika, bija cilvēki, kas šo milzu pasākumu izauklēja. Kam ir autorība uz Vispārējiem latviešu dziesmusvētkiem? Mums nav pat jāpierāda, kas jau pēc būtības ir, – Rīgas Latviešu biedrībai.

Šeit ir dzimis pirmais latviešu profesionālais teātris – Rīgas Latviešu teātris, kuŗu 1919. gadā mēs (biedrība) dāvinājām Latvijas valstij ar visu trupu, dekorācijām, mēbelēm, tērpiem... Un šis teātris, kas darbojās no 1870. gada, ir tagadējais Latvijas Nacionālais teātris.

Latviešu profesionālā opera ir dzimusi šeit – RLB Mūzikas komisija organizēja konkursu pirmās latviešu operas libretam. Lasot, pētot, studējot RLB dokumentus, burtiski var eksplodēt no sajūsmas, kādi fakti atklājas! Jūrniecības sākums, Ārstu biedrība, Zemnieku kongress, Skolotāju kongresi, pamatu likšana Latvijas Universitātei, Mūzikas Akadēmijai... Viss saistīts ar mūsu Māmuļu – Rīgas Latviešu biedrību.

Viens no būtiskākajām sastāvdaļām Rīgas Latviešu biedrībā bija Zinību komisija, kas vienoja latviešu skolotājus, brīvo profesiju darbiniekus, studentus, ierēdņus, visus kas interesējās par zinībām. RLB Zinību komisija organizēja ekspedīcijas, pa visu Latviju vāca vēstures un etnografijas lietas, izveidojot milzīgu kollekciju, kas plaši tika pārstāvēta 1896. gadā, kad Krievijas imperija organizēja Rīgā X Archaioloģijas kongresu, kas bija pirmais lielākais starptautiskais zinātnieku saiets Rīgā un kuŗā uzstājās latviešu zinātnieki. Kādas vērienīgas būves tika veidotas aiz Nacionālā teātŗa, kur eksponēt materiālus! Daļa šo materiālu šodien glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, daļa Etnografiskā brīvdabas mūzeja fondos.

Ar Latviešu biedrību saistīts grāmatniecības sākums un tās attīstība – ar RLB financiālu atbalstu 1869. gadā tiek atvērta pirmā latvietim piederošā tipografija, bet vēlāk savu pirmo Rakstu krājumu izdod biedrības Zinību komisija, kas nostiprināja zinātnisko izdevumu tradiciju latviešu grāmatniecībā. Pie RLB Zinību komisijas darbojās Derīgu grāmatu nodaļa, kas izdeva īpaši nozīmīgus izdevumus, piemēram, pirmo Latviešu Konversācijas vārdnīcu četros sējumos.

Līdz 1940. gadam iznāca 23 Zinību komisijas Rakstu krājumi. Rēgulārai zinātņu izplatīšanai ar grāmatu palīdzību RLB izveidoja arī savu grāmatu apgādu.

RLB Zinību komisija uzskatāma par Latvijas Zinātņu akadēmijas šūpuli. Biedrībai bija studentu stipendiju fonds jauniešiem, kuŗi mācījās Maskavā, Pēterburgā, Tērbatā.

 Vai nav pienācis laiks izdot vērienīgu izdevumu par Rīgas Latviešu biedrību, sagaidot tās 150. jubileju? Būtībā tas ir RLB goda jautājums.

Protams, un ir jau ieceres par tā formātu un autoru. Jautājuma otra puse – financējums – tas ir jāmeklē. Pērn izdevām grāmatu „Rīgas Latviešu biedrība – Latvijas valsts un nacionālās identitātes šūpulis. No pirmsākumiem līdz mūsdienām“, nelielā tirāžā.

Vai šodien varam teikt, ka biedrība pārvarējusi nopietnās grūtības, kādās tā bija nonākusi, pirms sākāt vadīt tās darbu?

Visi parādi Valsts ieņēmumu dienestam, techniskajām firmām ir nolīdzināti. Biedrības grāmatvedība katru nedēļu dod atskaiti, valde katru nedēļu pulcējas un apspriež aktuālākās norises. Namā uzsākta profesionāla telpu restaurācija, piemēram, Līgo zālē, darām visu, kā tam jābūt, sākot ar izpēti. Cenšamies savākt atbilstošus interjera priekšmetus.

Rīgas Latviešu biedrības nama kā izcila vēsturiska architektūras un mākslas pieminekļa uzturēšana, apsaimniekošana, nodokļu nomaksa, remonti, renovācija un restaurācijas darbi, biedrības administrēšana utt. – viss saistīts ar financēm. Kā biedrība pelna naudu?

Tā kā esam nevalstiska organizācija, mums pašiem par sevi jādomā. Neviens jau netic, ka biedrībai nemaksā ne valsts, ne pašvaldība (ka priekšsēdētājs par darbu nesaņemu algu). Pamatā pelnām, iznomājot telpas, kā arī tās izīrējot dažādiem sarīkojumiem. Te nekas nenotiek par velti, kā tas bija pieņemts krievu laikos. Biedri darbojas komisijās (RLB ir desmit komisijas, deviņas interešu kopas), maksā biedru naudas – starp citu, tā tas bija arī biedrības darbā līdz 1940. gadam. Vārdu sakot, ja gribi veidot pasākumu, gribi reālizēt sevi – izstrādā projektu un sameklē naudu. Un jāteic, ka namā ir milzīga kustība, nepārtraukti notiek darbība – sarīkojumi bērniem (pa laikam dzirdami vairāku simtu bērnu soļi un balsis), senioriem, dažādu interešu un profesiju cilvēku grupām. RLB dzīvē īpaši nozīmīga loma ir sadarbībai ar citām nevalstiskajām organizācijām un Eiropas fondu līdzekļu piesaistei. 

Katrs gads RLB iezīmējas ar nozīmīgām atcerēm. Pienāk daudzu izcilu, ar RLB saistītu personību jubilejas. Tās arī atzīmējam. Šogad īpaši pieminami, piemēram, komponists Baumaņu Kārlis, komponists, diriģents, folkloras vācējs Ernests Vīgners, folklorists Krišjānis Barons, architekts Eižens Laube, rakstnieks Voldemārs Zālītis, rūpnieks, filantrōps, sabiedriskais darbinieks Augusts Dombrovskis... Gads sācies ar pasākumu ciklu, kas veltīts Aspazijas un Raiņa jubileju gadam. Arī šo latviešu dižgaru likteņi bijuši saistīti ar Latviešu biedrību.

RLB ir vien mazs Latvijas spogulis, kur redzama gan labo, gan slikto, bet nācijas mugurkauls; un to nu visiem nāktos zināt un novērtēt.

                                                                                                                                       




 
      Atpakaļ