65750

Mūsdienīga latviešu valodas mācīšana, problēmas un risinājumi – Vijas Cerusas stāstījums un diskusija
02.05.2016


Mūsdienīga latviešu valodas mācīšana, problēmas un risinājumi – Vijas Cerusas stāstījums un diskusija

      2016. gada 2. maija Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) sanāksmē pulksten 18:00 turpināsim šogad iesākto tematiku – latviešu valodas skolotāju un izglītības darbinieku devums, ikdienas darbs, personīgas atziņas, mūsdienu problēmas un tendences, skolēnu sasniegumi, vērtēšanas metodes. 
      Šai reizē izskanēs Bauskas Valsts ģimnazijas latviešu valodas un literātūras skolotājas Vijas Cerusas stāstījums – mācību priekšmets «Latviešu valoda» mūsdienīgā mācību procesā: veiksmes, problēmas un risinājumi
Pēc priekšlasījuma notiks diskusija par latviešu valodas apguvi latviešu skolās, ko vadīs LVAK koordinātore Dr. philol. Vineta Poriņa. 
      Aicinām piedalīties visus interesentus, ieeja brīva!
 
      Pētīt, kā skolas gados veidojas lasītprasme, izteiksmes bagātība, vai zināšanu pārbaude sekmē valodas vērtību nostiprināšanos, sākām jau aprīļa tematiskajā sanāksmē. 
 
      Kam ir gatavi skolu absolventi, un kādas prasības ir novērotas darba tirgū? Savulaik – 2006. gadā darba sludinājumos, kas saistīti ar amatiem, kuŗos neprasa augstāko izglītību, tika atrasti šādi valsts valodas prasmju apzīmējumi – labas, ļoti labas, teicamas, nepārprotami teicamas, lieliskas, izcilas, perfektas; arī „tekošas“ un „nepārprotami tekošas“. (Avots: D. Laiveniece, Liepājas Paidagoģijas akadēmija, „Latviešu valodas mācību saturs vidusskolā – esošais un nepieciešamais“.)
      Darba devēji arī mēdz minēt prasmi komūnicēties (iesaistīties saskarsmē, sarunās), prezentēt, pārliecināt, argumentēt rakstiski (struktūrēt, dokumentēt), mutiski, telefōniski, minēta pat vajadzība vadīt pārrunas, un spējas raksturotas kā diplomātiskas, tolerantas u. tml. Tātad jau pirms desmit gadiem tika prasīta laba prasme, nevis tikai abstrakts „ķeksītis“, ka cilvēks valsts valodu vispār prot.
      Valodas prasme itin precīzi atspoguļo personību – bieži vien tieši valodas kvalitāti ievēro vispirms un tikai pēc tam sāk izvērtēt cilvēka iesniegumu jeb pašvērtējumu, kuŗā uzskaitītas dažādas aroda prasmes, talanti, pieredze un intereses. 
Kopta valoda ir vērtība, uz ko varam gan individuāli, gan kā tauta un nācija tiekties un tajā pilnveidoties gadu desmitiem.  
      Ko tagadējie skolēni iemācās latviešu valodas stundās? Kas mainījies, kādas ir grūtības, un kurp ejam? To šķetināsim 2. maija LVAK sanāksmē. 

 
 
«Mūžīga attīstība, mūžīga pārmaiņa ir valodas dzīvība.» – Kārlis Mīlenbachs.




 
      Atpakaļ