42705

«Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā» – Juŗa Baldunčika stāstījums
03.03.2014


3. martā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā runās Juris Baldunčiks - filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdis. Stāstījuma tema: «Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā». Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa.

Ja mūsu valodā ienāk kāds jauns jēdziens, tad tā apzīmēšanai dažkārt sāk izmantot no kādas svešvalodas diezgan tieši pārtulkotu vārdu vai vārdkopu - valodniecības terminoloģijā to sauc par kalku. Šī metode ir zināma jau ne vien gadiem, bet pat gadsimtiem, tāpēc senākos, labi iedzīvojušos kalkus mēs uztveŗam bez jebkādām grūtībām. No vācu vai krievu valodas varētu būt kalkoti vārdi "pilnsapulce" ("Vollsammlung"), "rokraksts" ("Handschrift"), izstāde ("Ausstellung"). Pirmās Latvijas Republikas neatkarības laikā, kad vēl tikai projektēja pirmos helikopterus, to nosaukšanai ieteica arī latvisku kalku – “skrūvspārnis” (attēlā).

Pēdējās desmitgadēs jauni jēdzieni ienāk patiešām lielā skaitā, un par laimi ne visi tiek pārtulkoti burtiski, un tieši pārcēlumi var izraisīt izbrīnu, nepatiku un pārpratumus. Piemēram, "flashmob" nav "zibšņpūlis", bet gan "zibakcija" (2010. gada vārds), savukārt 2004. gadā kā īpaši uzmācīgs nevārds kritizēts "māsterplāns". Maldināt var neizdevies kalks "pilotprojekts" (jo nav saistīts ar pilotiem; precizāk būtu - "izmēģinājuma projekts"!).

Gan valodniekiem, gan valodas lietotājiem un nozaŗu speciālistiem ir daudz, ko pētīt un vērtēt. Rīgas Latviešu biedrības namā katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu) tiekas valodas lietu interesenti – latviešu valodas attīstības kopa.
Plašāka informācija par kopu – LVAK.wordpress.com.




 
      Atpakaļ