Rīgas Latviešu biedrība

1871.gada vasarā Vidzemes guberņas valde aizliedz biedrībai rīkot teātra izrādes, jo tas nav īpaši noteikts biedrības statūtos. Šis aizliegums traucē gan līdz šim vienas no aktīvākajām komisijām - Teātra komisijas darbu, gan neļauj biedrībai īstenot labdarības idejas. Tā 1871.gada 5.septembra runas vīru protokolā lasām diskusiju par šo jautājumu:

„P.Alunans: Avīzēs lasām, ka apdegušiem top dāvanas lasītas, vai Latv. biedrība arī no savas puses nevarētu kādu reiz teātri šiem par labu spēlēt?

Veinbergs: Labu darīt nevienam nav liegts; bet šis mērķis it īpaši labdarības biedrībai pieder; viņai arī ir tie līdzekļi rokā, caur kuriem viņa palīdzēt var, mums tie trūkst; jo to gan zināt, ka teātris mums noliegts, tamdēļ gubernatoru it sevišķi lūgt būtu tīri par velti.

Tiek balsots un pieņemts: Runasvīri atrod par nepatīkamu, bet par negrozāmu pienākumu no palīdzības priekš apdegušiem atsacīties; tāpēc, ka tiem nav cerības no gubernatora kunga atļaušanu priekš teātra spēlēšanas dabūt.”

Avots:

RLB runas vīru sapulces 05.09.1871. protokols

LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājums, RLB I – 2.2.

Rīgas Latviešu biedrība ir brīvprātīga, neatkarīga sabiedriska kultūras organizācijas, kas dibināta 1868. gadā. Rīgas Latviešu biedrība ir vecākā latviešu organizācija pasaulē, ir nozīmīgu vēsturisku un kultūras notikumu norises vieta Rīgā un visā Latvijā.

Rīgas Latviešu biedrības darbība – kultūras un sabiedriskās aktivitātes, kultūras projektu un programmu veidošana. Rīgas Latviešu biedrības vēsturisko zāļu noma: Lielā zāle, Zelta zāle, Baltā zāle, Līgo zāle, Kluba zāle vai Zelta zāles salons sarīkojumu, konferenču, koncertu, saviesīgu vakaru, izstāžu organizēšanai.

<<	Maijs 2017					>>
P	O	T	C	P	S	Sv
1	2	3	4	5	6	7
8	9	10	11	12	13	14
15	16	17	18	19	20	21
22	23	24	25	26	27	28
29	30	31