Rîgas Latvieðu biedrîbas vçsture

Rîgas Latvieðu biedrîba (RLB) ir pati senâkâ oficiâli dibinâtâ latvieðu organizâcija. Tai ir izcila nozîme nâcijas vçsturç un tajâ sniedzas gan vairâku ievçrojamu mûsdienu Latvijas izglîtîbas, kultûras un zinâtnes iestâþu, gan Latvijas valstiskâs neatkarîbas saknes. Biedrîba dibinâta 1868. gadâ, bet tâs pirmsâkumi meklçjami 19. gadsimta pirmajâ pusç, kad vçrojami pirmie latvieðu biedroðanâs mçìinâjumi toreiz izteikti vâciskajâ pilsçtâ.


Dzimtbûðanas atcelðana, kas Baltijâ notika ievçrojami agrâk nekâ citur Krievijas impçrijâ - Kurzemç jau 1817., bet Vidzemç - 1819. gadâ, deva iespçju zemniekiem brîvi pârvietoties un iegût îpaðumâ zemi. Tâ veicinâja arî latvieðu ieplûðanu pilsçtâs, it îpaði Rîgâ, kur lîdz ar tirdzniecîbu sâka attîstîties arî rûpniecîba un citas tautsaimniecîbas nozares. Rîgas osta preèu apgrozîjuma ziòâ kïuva par vienu no lielâkajâm, bet 20.gadsimta sâkumâ - jau par paðu lielâko impçrijâ. Sâkot ar 19.gadsimta vidu, strauji mainîjâs pilsçtas seja. Pçc cietokðòa vaïòu nojaukðanas (1857 - 1863) Rîga sâka plesties plaðumâ un augt augumâ. 1861. gadâ atklâtais Rîgas-Daugavpils dzelzceïð pilsçtu sasaistîja ar Eiropas dzelzceïa tîklu. Cçla jaunas rûpnîcas, daudzstâvu dzîvojamos namus un sabiedriskâs çkas.


Bijuðie zemnieki pilsçtâ galvenokârt kïuva par lçtu darbaspçku, bet bija arî ne mazums uzòçmîgu latvieðu, kas prata tikt pie turîbas un kïuva par uzòçmçjiem nozarçs, kas lîdz tam bija pilnîgi cittautieðu rokâs. Viena no tâm bija celtniecîba - par lielâkajâm un spçcîgâkajâm izveidojâs latvieðu bûvfirmas, bet vairâk nekâ puse no nedaudz vçlâk - jau 20. gadsimta sâkumâ - celtajiem daudzstâvu namiem Rîgas centrâ piederçja latvieðiem.


Veidojâs latvieðu inteliìence. Daudzi ieguva augstâko izglîtîbu 1862. gadâ dibinâtajâ Rîgas Politehnikumâ, citi studçja Tçrbatâ, Sanktpçterburgâ, Maskavâ vai arî Vâcijas augstskolâs. Kriðjâòa Valdemâra mudinâti, latvieðu jaunekïi mâcîjâs jûrskolâs un kïuva par kapteiòiem vai stûrmaòiem, bûvçja kuìus un izveidoja savas rçderejas. Latvieðiem auga nepiecieðamîba pçc sava vienojoðâ centra gan sabiedriski un saimnieciski organizatoriskâ ziòâ, gan nacionâlâs kopîbas izjûtas apliecinâðanai.


Pirmie mçìinâjumi apvienoties notika 1861. gados Pârdaugavâ, pie Tilo fabrikas filologa un sabiedriskâ darbinieka Kaspara Biezbârþa un skolotâja Jura Caunîða vadîbâ, taèu tie palika bez tâlâkâm sekâm. Pçc tam zinâtniski literâriem mçríiem domâtu latvieðu biedrîbu mçìinâja nodibinât valsts kamerpalâtas ierçdnis, publicists un redaktors Bernhards Dîriíis, bet to neizdevâs apstiprinât valdîbâ. Jauna iespçja dibinât latvieðu biedrîbu radâs 1868. gadâ, kad Igaunijâ bija neparasta neraþa. Palîdzîbas darbâ iesaistoties latvieðu amatniekiem, liìeriem un enkurniekiem, pçc Ivana Himillera iniciatîvas un ar Rîgas birìermeistara Eduarda Heinriha Gustava fon Holandera atbalstu 1868. gada 2. martâ tika nodibinâta "Latviska palîdzîbas biedrîba priekð trûkumu ciesdamiem igauòiem". Palîdzîbas lîdzekïu iegûðanai biedrîba rîkoja koncertus, noturçja priekðlasîjumus un ar lieliem panâkumiem uzveda "Þûpu Bçrtuli". Tâ bija pirmâ latvieðu teâtra izrâde Rîgâ. Biedrîbâ darbojâs arî Dâmu komiteja. Ðîs biedrîbas darboðanâs radîja apstâkïus RLB izveidoðanai, kurâ tâ vçlâk arî ieplûda.


RLB dibinâðanas iniciatori bija B.Dîriíis, arhitekts Jânis Fridrihs Baumanis un rakstnieks, publicists un tautsaimnieks Rihards Tomsons. Pirmâs pulcçðanâs protokols rakstîts J.F. Baumaòa dzîvoklî 1868. gada 16. augustâ. Drîz izdevâs panâkt, ka jau 24.oktobrî Krievijas Iekðlietu ministrijâ tika apstiprinâti biedrîbas statûti. Dibinâtâju pilnsapulce sanâca 22. novembrî. Tajâ piedalîjâs vairâk nekâ 100 jauno RLB biedru, kuri ievçlçja 36 runas vîrus. Savukârt tie no sava vidus par biedrîbas priekðnieku ievçlçja B.Dîriíi un par viòa biedriem R.Tomsonu un J.F.Baumani.


Biedrîbas statûtos kâ viens no galvenajiem mçríiem bija ierakstîta palîdzîba "trûkumu ciesdamiem". Otram mçríim - izplatît "derîgas zinâðanas, tâpat arî godîgu kârtîbu un visâdu gara apgaismoðanu starp ðejienes latvieðiem" bija nacionâli noteikta ievirze, tas ïâva biedrîbai kïût par latvieðu konsolidâcijas centru. RLB savas aktivitâtes îstenoja ar daþâdu komisiju un nodaïu darbu un deva milzîgu ieguldîjumu latvieðu izglîtîbas un kultûras attîstîbâ, tostarp organizçjot latvieðu Vispârçjos Dziesmu svçtkus. Tieði ðî veida darbîba kïuva par nozîmîgu politisku faktoru latvieðu tautas dzîvç, kaut gan politika biedrîbas statûtos nebija paredzçta. Veidot tautas kopîbas apziòu un kopt un sargât nâcijas garîgâs un kultûras vçrtîbas bija, ir un bûs biedrîbas sûtîba. To îstenot aicina arî RLB karogâ ierakstîtie vârdi "stâvi stipri, strâdâ droði".


Lîdz 1914. gadam RLB bija gandrîz visu latvisko centienu aizsâcçja, organizçtâja un atbalstîtâja. Biedrîba sarîkoja un vadîja Vispârçjos Dziesmu svçtkus, kuri kïuva tradicionâli, veicinot tautas paðapzinâðanos un muzikâlâs kultûras izaugsmi. Biedrîbâ jau 1868. gadâ sâka darboties pirmais latvieðu teâtris, uz tâ bâzes 1919. gadâ izveidojâs Nacionâlais teâtris. Pie RLB Zinîbu komisijas darbojâs Derîgo grâmatu nodaïa, kura izdeva nozîmîgus izdevumus, piemçram, pirmo Latvieðu Konversâcijas vârdnîcu èetros sçjumos. Rîgas Latvieðu biedrîbâ likti pamati Latvijas Universitâtei, Mûzikas Akadçmijai, te savâktâs kolekcijas ieplûst vçlâk dibinâtajos Rîgas Vçstures un Etnogrâfiskajâ Brîvdabas muzejos, te Zinîbu komisijas paspârnç aizsâka darbu Zinâtòu Akadçmija.


Latvieðu kultûras vçsturç 19. gadsimta beigâs un 20. gadsimta sâkumâ gandrîz visi nozîmîgi veikumi saistîti ar Rîgas Latvieðu biedrîbas darbu, tâpçc var teikt, ka tai bija noteicoða loma patstâvîgas valsts tapðanâ.


Citâda loma RLB bija neatkarîgâs Latvijas gados, kad muzejs, teâtris un daudzas citas biedrîbas aizsâktâs nozares pârgâja valsts pârziòâ. Biedrîbas darbîbas mçrogi saðaurinâjâs, RLB tapa par elitâru organizâciju, tâs namâ pulcçjâs Rîgas augstâkâ sabiedrîba, notika greznas balles un pieòemðanas. Paralçli ðai ârçji spoþajai darbîbai strâdâja tradicionâlâs komisijas, entuziastus pamazâm nomainîja akadçmiski izglîtoti speciâlisti, veidojâs jaunas struktûras, piemçram, nacionâlâs un politiskâs audzinâðanas nodaïa, radâs vienas profesijas kopas un intereðu klubi.


RLB darbîba tika pârtraukta 1940. gadâ, sâkoties padomju okupâcijai.

Biedrîba tiek atjaunota 1989. gada 14. janvârî.

Par pirmo atjaunotâs RLB priekðsçdçtâju ievçl rakstnieku un sabiedrisko darbinieku Andri Kolbergu, kurð kâ biedrîbas vadîtâjs strâdâ no 1989. gada 14. janvâra lîdz tâ paða gada 4. oktobrim.

 No 1989. gada 4. oktobra lîdz 1991. gada 2. martam RLB vada filozofs un sociologs Pçteris Laíis. Viòa vadîbâ tiek veikti priekðdarbi biedrîbas nama pâròemðanai no bijuðâ PSRS kara resora atjaunotâs biedrîbas rîcîbâ.

 Praktisko nama pâròemðanu biedrîba veica ârsta un rosîga kultûras darbinieka Jâòa Veldes vadîbâ. Bet 1993.gada sâkumâ RLB izveidojâs kritiska situâcija, kad izðíîrâs jautâjums – vai biedrîba bûs latviskas kultûras centrs, vai tâ kïûs par alkatîgu biznesmeòu ieguvumu. Tikai vçstures zinâtòu doktora, arheologa Jâòa Graudoòa un RLB Valdes konsekventâ nostâja ïâva pârvarçt krîzes situâciju un saglabât biedrîbu kâ latvisku kultûras organizâciju.

 Reþisors, dramaturgs, teâtra kritiíis, tulkotâjs un ievçrojams sabiedriskais darbinieks Pçteris Pçtersons RLB vadîja no 1993. gada 7. aprîïa lîdz savai traìiskajai nâvei 1998. gada 9. oktobrî. Viòa dziïâ erudîcija, plaðie sakari, mçrítiecîgais darbs pulcçja pie biedrîbas Latvijas izcilâkos mâksliniekus, zinâtniekus, radoðo inteliìenci. Priekðsçdçtâjs izveidoja spçcîgu un talantîgu komandu, kas organizçja plaðus sarîkojumus, realizçja nopietnus projektus. RLB Latvijâ kïuva par nozîmîgu kultûras un sabiedriskâs dzîves centru.  RLB komisijas un mâkslinieciskie kolektîvi veidoja oriìinâlus, neatkârtojamus sarîkojumus un veicinâja sadarbîbu ar Latvijas novadiem un to kultûras darbiniekiem.

 RLB priekðsçdçtâja kinoreþisora Jâòa Streièa vadîbâ no 1999. gada 24. februâra lîdz 2002. gada 5. martam biedrîba aizsâka jaunu projektu – ikgadçjo kultûras programmu „Gaismu sauca”. Gadu gaitâ tâ veltîta izcilâm personîbâm Latvijas kultûras dzîvç - Pçterim Miglinîkam, Auseklim, Kârlim Skalbem, Kriðjânim Baronam, Ansim Lerham-Puðkaitim, Âdolfam Alunânam, Marìerim Zariòam, Jânim Jaunsudrabiòam, Jurjânu Andrejam, Edvartam Virzam, Stçrstu Andrejam, Ernstam Glikam, Aleksandram Bûmanim un Marìerim Zariòam.
 Nopietna vçrîba tika pievçrsta Rîgas Latvieðu biedrîbas nama – valsts nozîmes kultûras pieminekïa saglabâðanai un apsaimniekoðanai. 1999. gadâ Rîgas Latvieðu biedrîba tika izraudzîta kâ Eiropas Rekonstrukcijas un Attîstîbas Bankas pilnvarnieka sanâksmes viena no norises vietâm. Tika pieðíirti lîdzekïi RLB nama daïas restaurâcijai un renovâcijai, lai namu sagatavotu nozîmîgajam pasâkumam. RLB nama restaurâcijas darbi ilga no 1999. gada jûnija lîdz 2000. gada februârim.

 No 2002.gada 5. marta lîdz 2010. gada 3. februârim RLB vadîja literatûrzinâtnieks, rakstnieks Valdis Rûmnieks.
2008. gadâ vestibilâ pie Lielâs zâles par privâtu ziedojumu tika realizçta gadiem lolota iecere – atjaunota vçsturiskâ vitrâþa „Sajâja bajâri augstajâ kalnâ...”
 RLB gadu gaitâ ir veidojusi un kopusi sadarbîbu ar latvieðu biedrîbâm visâ pasaulç. Ir organizçtas vçrienîgas Pasaules Latvieðu biedrîbu konferences, kas pulcinâjuðas latvieðu organizâciju pârstâvjus gan no Rietumiem, gan Austrumiem, gan Latvijas. 2008. gadâ RLB domes locekles Gaida Jablovska un Stella Lîpîte, sazinoties ar pasaules latvieðu biedrîbâm, sastâdîja uzziòu krâjumu „Latvieðu biedrîbas pasaulç” (Madris, 2008.).
 RLB atjaunoja sadarbîbas lîgumus ar tâm organizâcijâm, ar kurâm biedrîbai ir ilgstoða un noturîga sadarbîba: 2004. gadâ ar Nacionâlo bruòoto spçku ðtâbu, Latvijas Zinâtòu akadçmiju un RLB un nacionâlâs kultûras attîstîbas fondu. 2005. gadâ ar Latvijas Kultûras koledþu un Rîgas Brâïu kapu un Latvijas vçsturiskâ mantojuma fondu, savukârt 2006. gadâ ar Latvijas Bçrnu fondu.   

 RLB nopietni pievçrðas savas vçstures un darbîbas popularizçðanai. Ar biedrîbas  ierosmi, lîdzdalîbu iznâk vairâkas grâmatas – Jâòa Krastiòa un Edgara Mucenieka  „Rîgas Latvieðu biedrîba” ( Madris, 2002.), „Dziesmu svçtku mazâ enciklopçdija” (Musica Baltica, 2004), rakstu krâjums „Dzîvâ upe. RLB vakar, ðodien... “ (Madris, 2006),  Katru gadu Biroja vadîtâja Stella Lîpîte sagatavo apjomîgus RLB informatîvos biïetenus, kas atspoguïo biedrîbas komisiju, mâksliniecisko kolektîvu un intereðu kopu rezultatîvos râdîtâjus.

Rîgas Latvieðu biedrîbas priekðsçdçtâja amatâ no 2010. gada 3. februâra lîdz  2011. gada 20. jûlijam darbojas  Ingmârs Èaklais

2011. gada 3. augustâ Rîgas Latvieðu biedrîbas priekðsçdçtâja amatâ tika ievçlçts reþisors un sabiedriskais darbinieks Guntis Gailîtis. Gunta Gailîða vadîbâ veikts ievçrojams un aktîvs darbs  ekonomiskâs situâcijas stabilizçðanai, saimnieciskâ potenciâla  un juridisko jautâjumu sakârtoðanai. Îpaða vçrîba  veltîta kultûras dzîves tradîciju turpinâðanai un attîstîbai.  Noritçjuðas daudzas plaða vçriena kultûras programmas. Rosinot projektu darbu,  realizçti vairâki Rîgas Domes, Valsts Kultûrkapitâla fonda un Eiropas Savienîbas atbalstîti projekti. Rîgas Latvieðu biedrîba aktîvi stiprinâjusi sabiedriski politisko nozîmîbu un atpazîstamîbu, attîstot plaðu sadarbîbu ar valsts,  paðvaldîbas institûcijâm, uzòçmumiem, citâm kultûras un sabiedriskajâm organizâcijâm. Slçgti vairâki sadarbîbas lîgumi ar augstâkâs izglîtîbas iestâdçm, lai kopîgi veidotu projektus. Svarîgs darbs ieguldîts Rîgas Latvieðu biedrîbas – pirmâs latvieðu sabiedriskâs organizâcijas  - vçstures izpçtç  un biedrîbas nozîmîgâs lomas Latvijas Valsts  veidoðanâs procesu aktualizçðanâ.  Daudz spçka veltîts Rîgas Latvieðu biedrîbas nama kâ izcila, vçsturiska arhitektûras un mâkslas  pieminekïa uzturçðanâ un popularizçðanâ. Guntis Gailîtis kâ prioritâtes biedrîbas darbâ un nâkotnes virzîbu  uzsver  izglîtîbu - sniegt  plaðai sabiedrîbai zinâðanas un garîgo saturu, vienlaikus atgâdinot, ka biedrîbas pamatbûtîba ir biedroðanâs -  dalîðanâs panâkumos, pieredzç un iedvesmojoða, pozitîva savstarpçjâ gaisotne.