34364

Gleznotājam Alfejam Bromultam 100
14.04.2013


 Gleznotājam Alfejam Bromultam 100

 

Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zāle no 3. līdz 18. aprīlim skatāma gleznotāja Alfeja Bromulta 100 gadu atceres izstāde. Izstādes atklāšana 3. aprīlī plkst.17.00.

 

Mākslinieka darbos pavisam vienkārši un skaidri redzam savu zemi, savus cilvēkus ziedošas labvēlības daiļumā, mīlot savu Tēvu zemi, savu iekopto un sargājamo dabas stūrīti, staltos bērzus, ziedošos dārzus, likteņupju krastus, rasotos vasaras rītus ar skanīgo gaisu un miglu, pamalē peldošajiem gubu mākoņiem kas ir vislielākais gandarījums sirdij un prātam. Meistara radošā darba pamatā bija ar sirdsacīm skatītā dzīves realitāte, ko uzskatīja par visgodīgāko pamatojumu mākslai.

 

Agrā bērnībā bērns būdams, ejot ganu gaitās topošais mākslinieks izjuta dabas varenību, ar ogles vai ķieģeļa lausku zīmēja redzēto uz akmeņiem vai pamestām lubiņām.

 

Tautas augstskolā pie Romāna Sutas, pēc tam Jēkaba Bīnes studijā, vingrinājies arī veidot pie Gustava Šķiltera un bijis audzēknis arī Jāņa Tilberga studijā. Studijas Mākslas Akadēmijā sācis jau otrajā kursā pie Konrāda Ubāna, Kārļa Miesnieka, meistardarbnīcas vadītājs bija Ludorfs Liberts. Reizēm konsultējies arī pie Vilhelma Purvīša.

 

Darbu pie diplomdarba izjauca karš.

 

Pēc kara strādājot kombināta ‘’Māksla’’ portretu cehā iekļāvās Mākslinieku savienības portretistu grupā un piedalījās šī žanra atdzīvināšanas pasākumos- šajā laikā mākslinieks atrod savu dzīves draugu Tirzīti, kura nāca kā iedvesmojošais modelis.

 

 Desmit studiju gados Alfejs Bromults apguva mākslinieka gleznotāja profesiju izcilu profesoru vadībā un ātri ieauga latviešu glezniecības tradīcijās. Tālāk veidojot pats savu personīgo stilu, viņš paturēja latviešu mākslinieku klasisko atziņu: ņemt dabu un apkārtējo dzīvi kā neizsmeļamu iedvesmas avotu, kā formas skolu, ko tikai jāpadziļina katram ar savām atziņām un jūtām-dabu saprast un rīkoties brīvi. Ainavās tiecies pēc vispārināta dabas tēla.

 

Daba, tā katram latvietim ir visa sākums, padomdevējs un augstākā svētnīca. Meistars mīlēja gleznot dabā, saņemt tur iedvesmu, raisīt dialogu ar lielo, neizmērojamo Dieva pasauli.

 

Alfeja Bromulta gleznas dod dzīvesprieku, ikdienībai garīgo gaišumu dabas ritmā-ievu, ābeļu, ceriņu uzziedēšanā, Jāņu dienas zāļu līksmībā, rudens augļu, lapu kvēlojošajā košumā un saulē zvīļojošā baltā sniega segas mierā un tad atkal pavasara urgas, ūdeņi un tā bez gala.

 

Mākslinieks Uldis Zemzars atzīmē Alfeja Bromulta figurālās mākslas darbos izkopto formas izjūtu, prasmi veikli un apjomīgi zīmēt ar otu, kolorītā iejūtīgi pakārtoties personības raksturam. Alfejs Bromults bija vērotājs, vērtētājs, izteiksmīgā un būtiskā atlasītājs tādēļ kā portretists vienmēr tika pārstāvēts latviešu mākslas augstākajās reprezentācijās. Mākslinieks ir portretējis savus kolēģus Kārli Miesnieku, Jāni Rikmani, Valdi Kalnrozi, Kārli Sūniņu, Jāni Pauļuku un citus.

 

Atzīmējot meistara izcilo jubileju, Rīgas Latviešu biedrība piedāvā izstādē gūt gandarījumu par Latvijas dabas skaistumu un meistara prasmi to pasniegt skatītājiem.

 

Izstāde apskatāma līdz 18. aprīlim no plkst. 12.00 līdz 18.00. Ieeja – Ls 1.-



A.Bromulta izstādes atklāšana

























      Atpakaļ