18999

EDGARA RAČEVSKA JUBILEJAS AUTORKONCERTS
26.11.2011


Edgara Račevska jubilejas autorkoncerts

 

Sestdien, 2011. gada 26. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē notiks Edgara Račevska jubilejas autorkoncerts „Maestro Edgars Račevskis un draugi mūzikā”. 

 

Šovasar diriģentam, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku, trimdas un studentu Dziesmu svētku virsdiriģentam, Latvijas Komponistu savienības Goda biedram, Rīgas Latviešu biedrības domniekam un Mūzikas komisijas loceklim, profesoram Edgaram Račevskim apritēja septiņdesmit piektā dzīves gadskārta. Atzīmējot šo ievērojamā Latvijas mūzikas darbinieka nozīmīgo jubileju, Rīgas Latviešu biedrība, sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību biedrības Lielajā zālē 26. novembrī rīko koncertu “Maestro Edgars Račevskis un draugi mūzikā”. Koncertā koru un solistu priekšnesumā skanēs Edgara Račevska mūzika.

 

Koncertā piedalīsies solisti Sonore Vaice (soprāns), Krista Audere (mecosoprāns), Māris Evalds (tenors), Aleksandrs Poļakovs (baritons, Luksemburga), Ilze Ozoliņa (klavieres), Arvīds Klišāns (mežrags), profesionālais pūtēju orķestris “Rīga” (mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš), Latvijas Universitātes kori „Dziesmuvara” (diriģente Krista Audere), „Jubilate” (diriģents Juris Kļaviņš), Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris „Gaudeamus” (diriģents Ivars Cinkuss), Rīgas Latviešu biedrības sieviešu kamerkoris „Unigunde” un vīru koris (diriģents Edgars Račevskis), „Mazās Ģildes” jauktais koris „Sonore” (diriģents Mārtiņš Ozoliņš), kā arī kori un ansambļi no Cēsīm, Tukuma, Kuldīgas, Skrundas Ventspils, Mārupes, Amatas, Aizkraukles novada.

 

Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas priekšsēdētājs Arvīds Bomiks:  „Edgara Račevska komponista talants galvenokārt izpaudies kora dziesmas novadā – no oriģināldziesmām līdz tautasdziesmu apdarēm.    Savā daiļradē viņš gaumīgi izmanto iecienītu dažādu paaudžu latviešu dzejnieku tekstus, savukārt mūzikas ziņā autoru rosinājuši viņa mīļākā latviešu mūzikas klasiķa Jāņa Zālīša harmonisko krāsu meklējumi, Emiļa Melngaiļa diatonisma principi latviešu tautasdziesmu apdaru žanrā. Klasisko latviešu vīru kora dziesmu tradīcijas (Jurjānu Andrejs, Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš) guvušas atspulgu arī Edgara Račevska kora partitūrās. Savā komponista darbībā viņš apliecina stingru uzticību latvju klasiskās mūzikas pamatprincipiem, savā visdziļākajā būtībā viņš ir pārliecināts romantiķis. Komponista līdzšinējie manuskripti liecina, ka viņa bagātā atskaņotājmākslinieka pieredze spodrinājusi viņa nevainojamo kompozīcijas tehniku, it īpaši pilnskanīgu kora instrumentācijas māku. Viņa mūzikā saklausām daudz sirsnības un lirikas, nesamākslotu melodiskumu. Autora daiļradē jauneklīgi romantiskā jūsma cieši sakļaujas ar viņa paša personībai raksturīgo optimismu, arī dažkārt aizrautīgo pārgalvību, vīrišķīgi brašo humoru.”

 

Koncertā piedalīsies Latvijā labi pazīstami kolektīvi un solisti, viņu profesionālā prasme ir vispārzināma, tā garantē arī koncerta labu māksliniecisko līmeni. Programma veidota tā, lai tā saistītu visplašāko – dažāda vecuma un interešu klausītāju auditoriju.

 

Biļetes Ls 3.- , skolēniem, studentiem, pensionāriem Ls 1.- Rīgas Latviešu biedrībā un stundu pirms koncerta.

 

 




      Atpakaļ