107031

VI starptautiskais Austrumu mākslas un mūzikas festivāls “RUMI FEST”
26.09.2019


 VI starptautiskais Austrumu mākslas un mūzikas festivāls

“RUMI FEST”

 

1. diena, 26. septembris, RLB Lielā zāle


Alpers Akčajs un trio “Hamdam”

Festivāla mūzikas programmu atklās Turcijas dejas virtuoza Alpera Akčaja uzstāšanās irāņu

mūziķu trio “Hamdam” pavadībā.

Austrumu māksla un mūzika ir daudzšķautņaina un daudzpusīga, un šī uzstāšanās vienos laika ziņā ļoti tālus laikmetus un mākslas estētiskos virzienus ‒ Austrumu horeogrāfiju, kurā

apvienojas tradīcijas un laikmetīgums, un persiešu mūziku, kuras saknes ietiecas dziļi senatnē.

Alpers Akčajs, daudzpusīgs, talantīgs mākslinieks, demonstrēs skatītājiem savu improvizācijas

meistarību un senos, mistiskos sūfiju rituālos balstītus horeogrāfijas autordarbus, kuros sintezēta griešanās un deja. Koncertā viņš uzstāsies kopā ar trio “Hamdam” mūziķiem, kuru repertuāru galvenokārt veido muzikālas kompozīcijas ar izcilā sūfiju dzejnieka un domātāja Dželāladdīna Rūmī vārdiem. Darinot mežģīnes no melodijām un kustībām, deja rokrokā ar mūziku stāstīs par to, kā mākslas maģijas ietekmē apkārtējā pasaule iezaigojas prieka un iedvesmas krāsās.

Klausītājus apburs liriskais un reibinošais vijums no Dželāladdīna Rūmī poēzijas, viena no

pasaulē labākā neja spēles meistara Darjuša Rasuli neja melodijām, irāņu dafa un kurdu lautas

skaņām, jo mūzika ir īpaša pasaule ārpus jebkādām robežām, tā skar mūsu dzīves trauslākās

stīgas.


 

2. diena, 27. septembris, VEF Kultūras pils


Klasiskā turku mūzika un Mevlevī dervīšu ordeņa (Rīga) Semas ceremonija


Šajā festivāla dienā skatītāji varēs klausīties Osmāņu impērijas laika mūziku un vērot kanonisko

Semas ceremoniju, kuras rašanās vēsture iesniedzas gadsimtu dzīlēs, laikā, kad Konjā tika

dibināts sūfiju Mevlevī ordenis.

Mūzika kā garīgās kultūras neatņemama sastāvdaļa attīstās un iekļaujas dažādos sabiedrības

slāņos, kur tā iegūst sev raksturīgās īpatnības, uzsūc sevī ticīgu cilvēku pasaules izjūtu un nes

pasaulē Dievišķās klātbūtnes augsto noti.

Apvienojušies, lai piedalītos festivālā, talantīgi mūziķi no dažādām Turcijas pilsētām koncerta

pirmajā daļā izpildīs klasisko turku mūziku, Mevlevī sūfiju mūziku un Osmāņu impērijas laika

skaņdarbus, tajā skanēs dziedātāju neatkārtojamās balsis, nejs, kudumi un tanburs. Turpinot

sekot autentiskajai melodijai, koncerta otrajā daļā skatītāji redzēs Lielo Semas ceremoniju, kura tiks izpildīta, ievērojot visas šīs senās mistērijas tradīcijas un kanonus. Ir vērts pievērst īpašu uzmanību koncerta programmas noslēdzošajai daļai. Sirds dziesma ‒ tā var nosaukt svinīgās ceremonijas noslēgumu. Dziedājums un mūzika ved sev līdzi uz mūsu iekšējā visuma

slēptākajiem nostūriem un paver durvis uz Dvēseles brīnišķo dārzu. Mistiskās melodijas

dziedinošā tīrība, ritms, skanējuma dziļums ‒ iekšā viss sāk pulsēt uz augstas nots unisonā ar

Radīto pasauli, un šajā brīdī paplašinās apziņa ‒ caur iekšējo pārdzimšanu atnāk jauna izpratne par vērtībām un dzīves jēgu.


3. diena, 28. septembris, RLB Lielā zāle;

 

4. diena, 29. septembris, Liepājas Olimpiskais Centrs


Etno grupa “Čveneburebi” un gruzīnu balets “Lelo” /solists Givi Kbilašvili/


Divas festivāla dienas, Rīgā un Liepājā, paies gruzīnu melodiju skaņās ‒ skatītājiem būs iespēja

baudīt dzirkstošo Gruzijas kolorītu, iepazīties ar tautas mūzikas, dziesmu un deju temperamentu un tradīcijām. Šie koncerti ir divu folkloras ansambļu ‒ etno grupas “Čveneburebi” un gruzīnu baleta ‘Lelo” ‒ kopīgs projekts, kurā pamīšus iekļauti dejas un vokāli instrumentāli priekšnesumi.

Etno grupas “Čveneburebi” (no gruz. “mūsu cilvēki”) dalībnieki ir cēlušies no dažādiem

Gruzijas apgabaliem, tas viņiem ļauj saglabāt tradīciju un vokālās izpildīšanas veida

autentiskumu. Grupas mākslinieki ne tikai dzied, bet arī dejo un spēlē gruzīnu tautas mūzikas

instrumentus. “Čveneburebi” ar panākumiem uzstājas ar vieskoncertiem ārzemēs. Savas

pastāvēšanas laikā grupa ir pabijusi daudzās Eiropas un Āzijas valstīs, tostarp vairākkārt arī

Latvijā. Grupas repertuārā ir gruzīnu tautas mūzikas programma un grupas radītu etnomūzikas

kompozīciju programma (šajā daļā skanēs bungas, sintezators un basģitāra).

Otrs šī mūzikas projekta dalībnieks ir Rīgas skatītājiem labi pazīstamais gruzīnu šovbalets

“Lelo” un tā solists Givi Kbilašvili. Pavasarī Rīgā notika baleta viesizrāde, ko rīdzinieki uzņēma

ļoti sirsnīgi. Sajūsminātie skatītāji pēc izrādes ar aplausiem ilgi nelaida prom no skatuves baleta māksliniekus.

Festivālā turpināsim iepazīt šovbaleta ‘Lelo” sniegumu nedaudz citā dalībnieku sastāvā un

sadarbībā ar gruzīnu etno grupu “Čveneburebi”.

Arī jaunajā programmā iekļautas dažādu žanru tautas dejas, kas pārstāv atšķirīgus valsts reģionus un sociālos slāņus, kā arī laikmetīgās dejas, kurās izpaužas tautas gars un harizma. Ikvienas dejas vietējo kolorītu izceļ krāšņie tērpi, kas darināti atbilstoši attiecīgā novada iedzīvotāju ģērbšanās tradīcijām.

Gruzīnu tautas mūzika un dejas pārsteidz ar savu spilgtumu, savdabību, dinamiskumu, degsmi un plastiku. Tajā cieši savijusies Gruzijas tautas vēsture un māksla. Pateicoties dabas un sadzīves daudzveidībai, dažādos valsts nostūros gadu gaitā veidojušās ļoti atšķirīgas un savdabīgas tautas dejas, dziesmas un mūzika, kuru izpildīšanas veids tiek nodots tālāk no paaudzes paaudzē.

Mākslinieki no Gruzijas pārsteidz publiku visā pasaulē ar savu spilgto horeogrāfiju, reibinošajām

piruetēm un lēcieniem, enerģiskajām un liriskajām melodijām un izcilām balsīm, kas gan uz

skatuves, gan skatītāju zālē rada īpašu gaisotni.


                 

https://www.youtube.com/watch?v=Ih9P4HrEOAY&feature=youtu.be&fbclid=IwAR1ylK9j19X-g6QOclF1EYaMkfgv9BY48FlWJaz2-u8Tf71AJ5_xuEDI2Kk  

 

 

Biļetes var iegādāties:

Biļešu Servisa interneta vietnē www.bilesuserviss.lv,

Biļešu Servisa pārdošanas vietās visā Latvijā,

pasākuma norises vietā pirms koncerta. 





      Atpakaļ