63981

Rīgas Latviešu biedrības Goda biedru komponista Pētera Vaska un arhitekta Gunāra Birkerta godināšana komponista autorkoncertā “Mūsu dziesma”
03.03.2016


Rīgas Latviešu biedrības Goda biedru
komponista Pētera Vaska un arhitekta Gunāra Birkerta godināšana
Pētera Vaska autorkoncerts
Mūsu dziesma
 
Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijai ir sena un skaista tradīcija atzīmēt kāda izcila latviešu komponista jubileju ar viņa skaņdarbu koncertu. Šoreiz esam uzrunājuši pasaulē plaši pazīstamo komponistu Pēteri Vasku, kuram 16. aprīlī aprit septiņdesmitā gadskārta. Koncertā, kas 2016. gada 3. martā plkst. 19.00 notiks Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, viņu apsveiksim arī kā Rīgas Latviešu biedrības Goda biedru.
 
– Mūzika ir visdiženākā no visām mūzām, jo visvieglāk tiek klāt dievišķajam. Jā, mūzika ir abstrakcija, bet skaņa spēj izteikt garu. To nemaz vārdos nevar izteikt. Visapkārt runā tikai par miesu, bet man gribas saukt: Kur gars, dvēsele! Dvēseles ir aizaugušas kā džungļi. Tāpēc es savās skaņās mēģinu uzturēt gaismas stariņu. – tā Pēteris Vasks
Viņš ir vienīgais latviešu komponists, ar kuru līgumu par darbu regulāru izdošanu ir noslēgusi pasaulē pazīstamā mūzikas izdevniecība Schott Musik International. Par spilgtu radošo darbību komponists ir saņēmis balvas un dažādus pagodinājumus gan Latvijā, gan dažādās ārvalstīs. 1994. gadā komponists tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, bet 2001. gadā par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli. Par nozīmīgu devumu kultūras attīstībā 1996. gadā Pēterim Vaskam piešķīra Vīnes Universitātes Herdera balvu un Baltijas Asamblejas balvu, savukārt 1993., 1997. un 2000. gadā komponists kļuva par Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātu. 2011. gadā ar mērķi veicināt latviešu mūzikas attīstību nodibināts Pētera Vaska fonds. Bet 2015. gadā Pēteris Vasks ir ievēlēts par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedru.
Pēteris Vasks savā daiļradē tiecas runāt par globālām un pārlaicīgām problēmām. Dzīvība un nāve, naids un piedošana, harmonija un disonējošs haoss ir tēmas, kas dažādos skaņu veidolos pārstāvētas ikvienā komponista izvērstas formas sacerējumā. Lai gan skaņradis ir apguvis un savā valodā sintezējis dažādas 20. gadsimta kompozīcijas tehnikas, dominējošais mūzikas izteiksmē ir vēlme apliecināt harmoniskas pasaules izjūtas nepieciešamību, atjaunot klasiskās mūzikas valodas vērtības un piešķirt tām jaunu skanējumu. Nereti izcīnot to līdz galējai sprieguma pakāpei veidotā, asiem konfliktiem piesātinātā mūzikas dramaturģijā, vai arī meklējot risinājumu iekšējas dinamikas un emocionālas spriedzes pilnās meditācijās. Kopumā Pētera Vaska dažādu žanru skaņdarbos ir skaidri jaušamas neoromantisma un jaunā garīguma estētikas izpausmju atbalsis. Līdzās Pēterim Vaskam spilgti šīs estētikas pārstāvji ir arī tādi komponista laikabiedri, kā, piemēram, igaunis Arvo Pērts, polis Henriks Mikolajs Gureckis un gruzīns Gija Kančeli.
Programmu kopā ar komponistu un šobrīd labāko Latvijas sieviešu kori Balta, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas kolektīvu, un tā māksliniecisko vadītāju un diriģenti profesori Māru Marnauzu sagatavojusi Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija. Programmā ir iekļauti vairāki jaundarbi-veltījumi, to pirmatskaņojumi. Koncertā piedalīsies izcili solisti - vijolnieks Sandris Šteinbergs un čellists Ēriks Kiršfelds, arī pianiste Elīna Gaile. Muzikologa, Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas priekšsēdētāja Arvīda Bomika ievadvārdi. Ar šo koncertu vēlamies godināt pasaulē plaši pazīstamu latviešu komponistu viņa jubilejā, iepazīstināt plašu sabiedrību ar izcilām latviešu mūsdienu akadēmiskās mūzikas vērtībām, kā arī popularizēt teicamus mūsu valsts atskaņotājmāksliniekus solistus un kolektīvus. Ar šo koncertu atklājam arī mūsu valsts simtgadei un Rīgas Latviešu biedrības 150 gadu jubilejai veltītu pasākumu virkni, kuras atzīmēsim 2018. gadā.
 
Gunārs Birkerts ir visu laiku ražīgākais un ievērojamākais latviešu arhitekts, pēc kura projektiem uzceltas neskaitāmas publiskās būves – universitāšu ēkas, bibliotēkas, muzeji. Šie projekti lielākoties tapuši ASV, kur arhitekts pavadījis savas dzīves un darba nozīmīgākos gadus. Latvijā G. Birkerta nozīmīgākais veikums ir Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas uzbūvēta Daugavas kreisajā krastā, iepretim Vecrīgai.
1925. gadā Rīgā dzimušais arhitekts no Latvijas aizbrauca 1943. gadā, Otrā pasaules kara laikā. Tolaik jaunais vīrietis tika iesaukts darba dienestā un nokļuva Vācijā. Pēc kara G. Birkerts studēja Štutgartes Tehniskajā augstskolā un 1949. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. Aktīvākie  G. Birkerta dzīves un darba gadi aizritējuši laikā, kad ASV bija pasaules arhitektūras centrs – vieta, kur attīstījās pirmskara Eiropā dzimušās modernisma idejas un bija pieejami tehnoloģiskie jaunumi. Jaunā arhitekta mācekļa gadi aizritēja pie pasaules ievērojamākajiem arhitektiem – Ēro Sārinena un Minoru Jamasaki. 
Savu biroju G. Birkerts nodibināja 1962. gadā, un jau drīz tika pabeigts darbs, kas lika pamatus arhitekta pasaules slavai – Federālo rezervju banka Mineaoplē (1968–1973). Ēkai bija gan spilgts tēls, gan tiem laikiem inovatīva konstrukcija, kas apliecināja arhitekta spēju savos projektos sintezēt idejiskos un tehnoloģiskos risinājumus. Savukārt Stikla muzejs Korningā (1976–1980) un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu izpētes ēka (1974–1981) 2007. gadā tika iekļauta Amerikas Arhitektu institūta sastādītajā 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā. G. Birkerta darbu citu vidū izceļ ziemeļniekiem raksturīgā interese par organisku, konkrētajā vidē radušos formu, gaismu un iedziļināšanās arhitektūras rašanās procesā. G. Birkerts saņēmis daudzas ievērojamas arhitektūras balvas, lasījis lekcijas pazīstamās arhitektūras skolās, par viņu ir publicētas vairākas monogrāfijas.
Latvijā Gunāru Birkertu iepazina mūža otrajā pusē, kad, pēc vietējo kolēģu iniciatīvas, ražīgais trimdas latvietis tika aicināts izstrādāt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu. Gaismas pils bija pirmais laikmetīgās, pasaules strāvojumu ietekmētās arhitektūras vēstnesis Latvijā, bet G. Birkerts – pasaules klases arhitekts, kurš latvisko izcelsmi kā vērtību spējis pielietot savā profesijā. 
Gunāra Birkerta metode Gaismas pils projektā izpaužas visā pilnībā. Tā ir laikmetīga ēka ar leģendu, spilgts arhitekta rokraksta paraugs. Lielā pieredze un atsaukšanās uz Latvijas un Rīgas ainavas arhetipiem Birkertam ļāvusi radīt ne tikai mūsdienīgu kultūras un zināšanu būvi, bet arī organisku un ilgtspējīgu arhitektūru. Projekta tapšanas gaitā arhitekts ir bijis paraugs arhitekta profesijas un cilvēka augstākajiem ideāliem.
 
BALTA ir viens no visu laiku labākajiem Latvijas sieviešu koriem, kas kopā ar diriģenti, šī kora dibinātāju, guvuši augstākos vērtējumus gan nacionālajos (2013. gada Dziesmu svētkos sieviešu koru kategorijā – Lielā balva, u.c.), gan starptautiskajos konkursos (Pasaules koru olimpiādē čempionu kategorijā Zelta medaļa; uzvaras Austrijā, Slovākijā, Čehijā, Ungārijā, Lietuvā, Latvijā), pārstāvējuši Latviju starptautiskajos mūzikas festivālos Beļģijā, Itālijā, Norvēģijā, Lietuvā, Latvijā). Lai pilnveidotu māksliniecisko un vokālo sniegumu, koris ir piedalījies ievērojamu Čehijas, Lielbritānijas, ASV, Itālijas, Norvēģijas u.c. valstu diriģentu meistarklasēs. BALTA ir devusies koncertceļojumos Latvijā un ārvalstīs (Vācija, Norvēģija, Austrija, Lietuva, Čehija, Polija, Spānija, Slovākija, Itālija u.c.), gūstot publikas un profesionālu mūziķu atzinību. BALTA Briselē pārstāvējusi Latviju vērienīgā starptautiskā projektā 1000 balsis mieram (1000 Voices for Peace), kas bija veltīts Pirmā pasaules kara upuru piemiņai. Projekta centrālais notikums bija poļu slavenā komponista Kšištofa Penderecka jaundarba solistiem, korim un orķestrim Dies illa pasaules pirmatskaņojums Kukelbergas (Koekelberg) Bazilikā, Briselē, 2014. gada 9. novembrī starptautiska kora (1300 dziedātāji no 18 valstīm), Briseles Filharmonijas simfoniskā orķestra un solistu izpildījumā diriģenta Andresa Mustonena vadībā, komponistam Pendereckim klātesot.
Kora sniegums fiksēts Latvijas Radio fondos, vairākos CD un DVD.
 
Diriģente profesore Dr. paed. Māra Marnauza ar izcilību absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļu, prof. Mendeļa Baša diriģēšanas klasi (1982–1987); ieguvusi pedagoģijas doktora zinātnisko grādu mūzikas pedagoģijas apakšnozarē Latvijas Universitātē (2000). Ir kamerkora Fortius (1985), RPIVA sieviešu kora BALTA (1999) un dibinātāja, diriģente un mākslinieciskā vadītāja. XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku (2013)  virsdiriģente. Baltijas valstu Studentu dziesmu svētku Gaudeamus (1999, Viļņā; 2004, Rīgā; 2006, Tartu; 2011, Viļņā, 2014, Daugavpilī), Latvijas Sieviešu un vīru koru salidojumu (2007, Durbē; 2012, Meņģeļos), Latviešu – igauņu dziesmu dienas Cimzes kods virsdiriģente (2014, Valkā). M.Marnauzai E. Melngaiļa Tautas mūzikas konkursā (1999) piešķirta Labākā diriģenta balva, XIX Starptautiskajā garīgās mūzikas koru konkursā Námestovo, Slovākijā (2009) piešķirta starptautiskās žūrijas speciālbalva Labākais diriģents.
            M. Marnauza guvusi atzinību kā diriģente daudzos starptautiskos mākslinieciskos projektos, festivālos un konkursos Latvijā un ārvalstīs ar kamerkori Fortius un sieviešu kori BALTA. Kā diriģente vadījusi meistarklases Vācijā, Ukrainā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā, Dānijā, Beļģijā. M. Marnauza darbojusies kā Interkultur organizēto koru konkursu – Antona Bruknera Starptautiskā koru konkursa Grācā (Austrija) un VIII Pasaules koru olimpiādes žūrijas komisijas locekle.
 
      Elīna Gaile sāka apgūt klavierspēli sešu gadu vecumā pie pedagoģes Ilzes Treijas Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā. Elīna ir absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmiju, kur maģistra grādu ieguvusi profesora Arņa Zandmaņa vadībā. Meistarklasēs papildinājusies pie Dang Thai Šona (Vjetnama) un Normas Fišeres (Anglija).
Kā soliste muzicējusi ar Emīla Dārziņa mūzikas skolas simfonisko orķestri. Elīna ir sniegusi solokoncertus ASV un Itālijā. Uzstājusies Latvijas Televīzijā kā soliste kopā ar Liepājas simfonisko orķestri, kā arī piedalījusies labdarības koncertā ar pasaules slaveno tenora Hosē Karerasu. Elīna daudz koncertējusi lielākajās Rīgas koncertzālēs, baznīcās un Latvijas pilsētās. No 1996. gada līdz 2014. gadam sniegusi vairāk nekā 1800 koncertus.
Elīna ir daudzu nacionālo un starptautisko konkursu laureāte.  Vairākas reizes Nacionālajā jauno pianistu konkursā iegūta I vieta, Jauno pianistu konkursā Concours Musicale De France, Francijā, II vieta, VII Starptautiskajā Baļa Dvariona Jauno pianistu konkursā ieguva Grand Prix un speciālbalvu par labāko baroka mūzikas izpildījumu, starptautiskā konkursā -f estivālā Leģendu parāde kā pavadītāja ieguvusi Grand Prix, kā arī ir daudzu citu konkursu laureāte. 2011. gadā kļuva par laureāti Yamaha stipendijas konkursā.
 
Sandis Šteinbergs ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars kopš 1994. gada. Valērija Gergijeva vadītā Pasaules miera orķestra mūziķis. No 1996. gada līdz 2012. gadam Sandis bija orķestra Kremerata Baltica koncertmeistars, karjeru šajā orķestrī beidza 2012. gada 31. oktobrī ar koncertu Tokijas Suntory Hall, taču joprojām kā viesmūziķis piedalās dažādos Kremerata Baltica projektos. Kopš 2013. gada, pildot vieskoncertmeistara pienākumus, sadarbojas ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Tamperes simfonisko orķestri un Norvēģijas ansambli Bit-20.
Vijoles spēli Sandis mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Romana Šnē. Seko kamermuzicēšanas studijas Sibēliusa Mūzikas akadēmijā Helsinkos. JVLMA mācījies Jāņa Maļecka kamermuzicēšanas meistarklasē. Mūziķa karjeru sācis 1991. gadā, kļūstot par orķestra Rīgas kamermūziķi koncertmeistaru. Bijis Pasaules jauniešu simfoniskā orķestra koncertmeistara vietnieks, piedalījies Gustava Mālera orķestra koncertos 1997. gadā. Aktīvs kamermūziķis. Nu jau gandrīz leģendārā klavieru kvarteta RIX mūziķis. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2004 (par spožu solo veikumu) un 2012 (kategorijā Par izcilu darbu ansamblī).
 
Ēriks Kiršfelds ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, bijis ilggadējs Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars.
Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzidras Račevskas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesoriem Māra Villeruša un Eleonoras Testeļecas. Papildinājis zināšanas Sibēliusa akadēmijā Helsinkos pie profesora Arto Norasa. Absolvējis Bāzeles Mūzikas akadēmiju pie profesora Ivana Monigeti.
Strādā par koncertmeistaru kameransambļa klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Jūrmalas mūzikas vidusskolā. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kameransambļos. Spīķeru stīgu kvarteta dalībnieks. 2009. gadā par izcilu darbu ansamblī saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu. Vēl bez kamerorķestra Kremerata Baltica pirms Liepājas Simfoniskā orķestra spēlējis gan Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Lapēnrantas pilsētas orķestrī un Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī. Kā solists bieži uzstājies ar kamerorķestri Kremerata Baltica, vairākkārt ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, profesionālo pūtējorķestri Rīga un Liepājas Simfonisko orķestri. Ēriks Kiršfelds ir sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā Andris Poga, Andress Mustonens, Liors Šambadāls un citiem. Visbiežāk čellists Ēriks Kiršfelds muzicē dažādos kameransambļos. Veicis daudzus ieskaņojumus Latvija
 



 
      Atpakaļ